Strazdumuižas neredzīgo ciemata iedzīvotāji izmisumā: namu apsaimniekotājs ceļ īres maksu, kas daudziem neesot pa kabatai
Veci koka logi, izdrupis asfalta segums, gadu desmitiem neremontētas kāpņu telpas un balkoni avārijas stāvoklī ir tikai dažas no problēmām Latvijas Neredzīgo biedrības daudzdzīvokļu mājās Juglas ezera krastā. Turklāt iedzīvotāji pērn saņēmuši paziņojumu, ka īres maksu par dzīvokļiem plānots ievērojami paaugstināt.
Par spīti tam, ka šīs gadu desmitiem nerisinātās likstas – veci koka logi, bedrains asfalta segums, neremontētas kāpņutelpas un bīstami balkoni – bijušas gluži kā skabarga acī vietējiem iedzīvotājiem, pērnajā gadā viņus pārsteidzis negaidīts paziņojums. Pensionāre Austra, kura Braila ielā dzīvojot kopš 1996. gada, atceras, – tiklīdz apsaimniekotājā darbu uzsācis jaunais vadītājs, saņemti brīdinājumi par īres maksas paaugstināšanu.
Vietējie stāsta, ka līdz šim par kvadrātmetru neredzīgiem īrniekiem nācies maksāt vien 55 centus, bet nu – vienu eiro. Savukārt pārējiem – ierasto 78 centu vietā jāšķiras no vismaz diviem eiro vai pat vairāk.
"Mēs piekrītam par vienu eiro, mēs piekrītam, bet ne jau par 2 eiro. Tad 84 tikai par īres maksu vajag eiro, bet pensija man ir 290. Kā var dzīvot?"
Ar tādu apsaimniekotāja SIA "Strazdumuiža" lēmumu iedzīvotāji neesot mierā, jo radušās aizdomas – mājokļus gleznainā ezera krastā iekārojis kāds cits, tāpēc no viņiem cenšas atbrīvoties. Turklāt skaidrības, kādēļ īres maksa jāpaaugstina, kam līdzekļus plānots tērēt, neesot.
Ciema iedzīvotāja Nadježda, kuras vecāki bijuši neredzīgi un kura Strazdumuižā dzīvojusi visu mūžu, atceras – tos, kuri līgumu atteikušies parakstīt, esot centušies iebiedēt.
"Man pateica tā, ja es neparakstīšu jaunu līgumu: "Tad Tev būs pieci eiro un Tu te dzīvosi trīs gadus." Un pēc tam es izlidošu ārā vienkārši."
Apsaimniekošanas uzņēmumā SIA "Strazdumuiža", kas, tāpat kā ēkas, pilnībā pieder Latvijas Neredzīgo biedrībai, iedzīvotāju pārmetumus sauc par meliem, apgalvojot – ar visiem īrniekiem vienošanos centušies panākt draudzīgā ceļā.
"Saskaņā ar jauno īres likumu nepastāv vairs tāda lieta, kā beztermiņa līgumi, tādēļ līgumi Strazdumuižā, droši vien arī citur, tiek slēgti uz termiņu. Šeit, Strazdumuižā, visi līgumi tiek slēgti uz desmit gadiem. Un par īres maksu, tā ir nepatiesība, ka kāds ciemata iedzīvotājs maksā vairāk par diviem eiro."
Īres maksu paaugstināt bijis nepieciešams tādēļ, lai novērstu daudzdzīvokļu mājās gadu desmitiem krātās un sasāpējušās problēmas, kam līdzekļi līdz šim atvēlēti neesot. Savu laiku nokalpojušas esot gan ēku nesošās konstrukcijas, gan citi elementi, kas neesot piedzīvojuši remontu vairāk nekā 30 gadu. Taču to apsaimniekotājs iecerējis mainīt. Ivo Liepiņš ar nožēlu secina – sakārtot gājēju ietvju segumu pat sapņos nerādoties, jo problēmu un izmaksu esot tik daudz, ka nauda atliekot vien svarīgākajam, piemēram, ugunsdrošības sistēmu ierīkošanai, video novērošanas kameru uzstādīšanai pie atkritumu tvertnēm, lieveņu jumtu remontam, logu maiņai un citām lietām.
Rīgas domes Īres komisija par neapmierinātību Strazdumuižā ir lietas kursā, bet atzīst, ka nevarot iejaukties īres maksas noteikšanā īpašumos, kas nepieder pašvaldībai. Turklāt nelikumīgas darbības apsaimniekotāju rīcībā nesaskatot.
"Saprotams, ka īpašniekam ir jāuztur mājas, jāmaksā algas sētniekiem un tehniskajiem darbiniekiem, līdz ar to ir jāsaprot, ka nav vecie laiki, kad tu dzīvo kaut kādā pašvaldības mājā, kur tev piemaksā tikai tādēļ, ka tu dzīvo Padomju Savienībā."
Ja kāds no iedzīvotājiem secinājis, ka maciņš paaugstinātajai īres maksai un citiem komunālajiem pakalpojumiem kļuvis par plānu, aicināts vērsties pašvaldībā pēc mājokļa pabalsta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
