Tālmācības vidusskolas audzēkņus draud "izmest" no skolas, ja nenokārtos pārbaudījumus
Saldus novada iedzīvotāja Elīna pēc pamatskolas izlaiduma nolēma turpmāk izglītību iegūt tālmācībā. Nu Elīna mācās Rīgas 1. tālmācības vidusskolas 12. klasē un topošo absolventu klase ir neizpratnē par pēkšņajām pārmaiņām.
Kā stāsta Elīna, 12. klases audzēkņiem esot jākārto "izmēģinājuma eksāmens" tikai un vienīgi matemātikā. Neiegūstot vismaz 20% rezultātu, obligāti esot jāapmeklē 10 konsultācijas, ja tās neapmeklē, skolēns tiekot atskaitīts. Pēc konsultācijām atkārtoti jākārto izmēģinājuma eksāmens, ja to nenokārto – audzēknis teju mācību gada beigās tiekot atskaitīts.
Skolā saka, ka tas viss tiekot darīts mūsu labā, bet, kā tas var būt mūsu labā, ja tiekam atskaitīti no skolas? Kad iestājos skolā, šāda noteikuma nebija, tagad pēkšņi viņi kaut ko maina. Ja no skolas "izmetīs" martā, kur lai turpina mācīties? Nav nemaz tik viegli pēkšņi tikt kādā skolā.
Audzēkņi par pēkšņajām izmaiņām vērsušies arī administrācijā, taču saņemtās atbildes nav pārliecinājušas.
Ja es mācos, vajadzētu būt tā, lai man iemāca, bet nu ir vēl viena spriedze. Nāk vēl skolas eksāmens, kuru, ja nenokārto, "met ārā" no skolas. Man un citiem tas šķiet nesaprotami. Šis nav vienīgais eksāmens, kam jāgatavojas.
Publiski pieejami dati liecina, ka Rīgas 1. tālmācības vidusskolas audzēkņi pērn centralizētā matemātikas eksāmenā uzrāda ļoti zemus rezultātus jeb 21. zemāko rezultātu starp 314 valstī esošām vidusskolām.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā norāda, ka skolā nedrīkst atskaitīt audzēkņus par pašu izdomātu pārbaudes darbu sekmīgu nenokārtošanu.
Arī privātām izglītības iestādēm jāievēro Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikti atskaitīšanas gadījumi. Noteikumi paredz, ka skolas vadītājs var izdot rīkojumu par atskaitīšanu. Šajā gadījumā var censties piemērot punktu par atkārtotu skolas noteikumu pārkāpšanu, taču, kā jau minēju, ja skolas rīcībā jau būtībā neatbilst ārējiem normatīviem aktiem, tad nav jēga runāt par atskaitīšanu, jo tas ir nepamatoti.
Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere noliedz, ka par obligāto konsultāciju neapmeklēšanu un diagnosticējošā darba nenokārtošanu audzēkņi tiekot atskaitīti. Noteikumos tas ir rakstīts, taču skolēnus turpināšot izglītot.
Mani kā direktori satrauc tas, ka no 470 jauniešiem diemžēl 70% jauniešu pirmajā diagnosticējošā darbā nav sasnieguši šo 20% slieksni. Tad par ko runājam? Kā lai motivējam? Ja bērns nenāk uz pirmo ieskaiti, neapmeklē konsultācijas, nav komunikācijas, tad viņš nepilda savu pienākumu. Ja diagnosticējošo darbu nenokārtos arī otro reizi, piedāvāsim konsultācijas, iespējas mācīties.
Sarunā gan noprotams, ka nesekmība vairākos priekšmetos varētu būt šķērslis piekļuvei centralizētajiem eksāmeniem.
Ja nebūs nokārtoti diagnosticējošie darbi matemātikā, palaidīsim uz centralizēto eksāmenu, bet ar tādu norunu, ka tas būs vienīgais trūkstošais. Ja skolēns pats saprot, ka nevar nokārtot, mēs to zinām, tad pēc tam nevar būt pārmetumi no viņa paša, vecākiem.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā sola ar skolu sazināties un atgādināt par normatīvo aktu regulējumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
