Tehnikuma audzēkne: Man skolā liek darīt apkopējas darbu!

Ta tak ir elementāri sakopt aiz sevis. Kāda problēma? Vai tad jaunajai paaudzei tas vairs nav jāmāk - elementāri apkopšanas darbi? Mums licejā saimniecības vadītājos arī bija meitenes kas nemācēja ēst gatavot, tad viņas iemācījās. Vispār mums bija pieņemts mācīties sakopt istabas un gatavot ēst un visu citu jau no mazotnes, ārā ātrāk neizgāju, kamēr nenoslaucīju putekļus neuzslaucīju istabas. Atceros, ka izvilku pat tīras sedzinas uzklāju uz galdiem un skapīšiem un priecājos, ka nu ir skaisti. Paldies vecākiem un kolai par to!

Parazītu paaudze! Nez, daudzās ģimenēs tādas lupatas tagad audzina?

Ak tu dievs.. nabaga beerni nevar pec stundam klasi sakopt.. kauns.. Ka piecukot gaitenjus.. ar izdzertajaam paku sulinjaam.. un maisinjiem no bulcinjam .. ta vinjiem nekas netraucee..
Lieli jau kaa zilonji , bet chiiks kaa bernudarznieki

Ieva Šimkus Evita Agapova es kaut kā atceros piektdienās mazgājam grīdas. :D un ja jau tur " ir " , kas izmazgā grīdas (nevienam neredzot), tad ir kas uzslauka arī :D Kojās jau skaidrs, ka katrs savu istabu vāc pats un gaiteņa/virtuves arī paši pēc grafika.

Pilnīgi piekrītu, tas vienmēr visos laikos ir bijis skolnieku pienākums, pacelt krēslus un izslaucīt grīdu, kad strādāju Licejā, tad arī mazgāja grīdu klasē, jo rokas nenokritīs, jato izdarīsi un tas pieradina pie elementāra apkopšanas darba, un tas neaizņem daudz laika. Atceros, vienreiz gada sākumā visi piedalījās apkopšanas darbos arī logus tīrīja, ar zēniem bija vienkāršāk kā ar meitenēm, tie fiksāk visu izdarīja nekā meitenes. Vienreiz pāris meiteņu gudroja, kura nesīs šoreiz miskasti, ienāca zēni ciemos, tad sekoja jautājums - "Meitenes vai tiešām jums grūti to miskastes maisiņu iznest?"

Šī ir tā reize, kad var teikt, kad mēs augām,... tajos laikos arī grīdu izmazgāja un nevienam nenācās prātā sūdzēties. Vismaz kaut kāda sajēga par darbu rodas.

Esmu viena no šīs skolas absolventēm (2006.gada izlaidums) un esmu dzīvojusi kādu laiku kojās! Mums pats par sevi bija saprotams ka bija jātīra klase, esam mazgājuši konditorejas cehus, un kojās dzīvojot tīrijām paši savas istabas un tā kā katrā istabiņā ir duša un WC pats par sevi saprotams ka paši visu tīrijām! Kad iekrita maiņa tīrijām stāvu un virtuvi! Vakaros pieteicāmies un staigājām pa visiem četriem stāviem pa istabiņām un atzīmējām ka istabiņas ir tīras! Neviens no mums nekad neuzdrošinājās sūdzēties ka viņam tas nav jādara!

Vai tad tiešām mūsdienās bērniem nekas nav jāmācās un jādara?
Mēs skolā dalījām pusdienas, dežūrējām gaiteņos, slaucījām tāfeles, mazgājām galdus un grīdas, rudenī pagalmā grābām lapas, bij pat vagās jāravē, lai sev pusdienas skolā nopelnītu!
Tagad tik čīkst man jādara, bet kāpēc - tāpēc lai tu zinātu un mācētu to darīt, vecāki visu mūžu pie pakaļas nesēdēs un tavā vietā nedarīs!
Kad paaugsies tad sapratīsi!

Es tajā skolā mācijos no 2003.-2006.gadam! Mēs arī tīrijām klases! Kojās dzīojot tīrijām stāvus un vakaros gājām apgaitās un pārbaudījām vai istabiņas tīras! Un neviens nekad nebija iedomājies par to sūdzēties! Esam mazgājuši arī konditorejas cehus un cehos traukus! Neviens no mūsu 32 cilvēku grupas nenomira no tā ka bija jāmazgā! Kas par jauniešiem tagad aug!? Viņu vietā moš vēl dibenus noslaucīt pēc toaletes!?

Mēs ar to darījām,un esam izauguši par normāliem cilvēkiem,kas spēj satīrīt paši aiz sevis!