Okupanti jautāja: "Kurš jums atļāva tā dzīvot?" Cilvēki Hersonas "nāves zonā" stāsta par krievu cinismu

Vieta, kurā, šķiet, ir apstājies laiks un iznīcināts viss, kur kādreiz bija dzīvība. Par okupēto teritoriju tuvumu liecina ceļa zīmes, uz kurām vēl norādes uz Oleškiem un Simferopoli – padomju okupācijas gados Oleškus pārdēvēja par Cjurupinsku.

Bada mocītos Oleškus un Hersonu atdala Dņepras upe. Platākajā posmā tie ir astoņi, bet šaurākajā vien pieci kilometri. Tik neliels attālums šķir šīs abas terora māktās pilsētas.

Pāri upei tālumā redzami Oleški. Lokālais pamiers tur dod iespēju pēc vairāku gadu pārtraukuma nokļūt Hersonas sarkanajā jeb tā sauktajā "kill zonā". Pāri Dņepras upei atrodas krievu okupētie Oleški, no kuriem TV3 Ziņu reportāžas brīdī tiek organizēta civiliedzīvotāju evakuācija.

"Šī ir pirmā reize pēc ļoti ilga perioda, kad kopā ar Ukrainas bruņoto spēku jūras spēku vadību TV3 Ziņām izdevās iekļūt šajā teritorijā un ieraudzīt šo postu, ko šeit krievu okupantu armija, apšaudot Hersonu no Dņepras upes kreisā krasta, ir atstājusi.

Arī vietējie iedzīvotāji, kuri savulaik upes krastā dzīvoja, izmanto iespēju atgriezties mājās. Pat apstākļos, kad no tām nekas vairs nav palicis pāri.

"Mums bija divas mājas, tagad vairs nekā nav. Viss nodedzis. Vīrs saka: sienas ir un zeme ir. Viss būs labi, visu atjaunosim! Galvenais, lai viss beidzas un okupanti nosprāgst," teic Hersonas iedzīvotāja Olena.

"Mēs deviņus mēnešus bijām okupācijā, mani spīdzināja, arestēja. Sieva saka: kad krievi saka "tu haholu zirgs" – tā viņi mūs sauca. Viņi ienāca mūsu mājā un teica: "kurš jums, haholiem, atļāva tā dzīvot?" atklāj

"Un ja kāds saka, ka pēdiņās tā ir mūsu "brāļu tauta" – tā nekad nav bijis un nebūs. Nekad! Viņi sevi uzskata par pārākiem visu citu tautu priekšā," uzsver

Vīrs turpina: "Vitkofs teica, ka Putins esot humānists… Kāds tur humānists, jūs ko?" Viņa dzīvesbiedre papildina: "Ziniet, mums te jau ir joks. Jautājam, vai nezināt, kad Tramps modīsies, jo ir garlaicīgi."

Cilvēki šeit ar bažām gaida 1. novembra vakaru – klusuma režīma beigas. Ir bažas par provokācijām un kārtējiem krievu centieniem attaisnot pastrādātos kara noziegumus. Tostarp Oleškos, kur mēnešiem ilgi civiliedzīvotāji turēti kā dzīvais vairogs.

"Visi šobrīd ir atbraukuši uz Hersonu, jo mēs visi domājām, ka cilvēkus evakuēs pār Dņepras upi. Tehniski to bija iespējams izdarīt, bet to krievi neļauj darīt, un tas bija skaidrs, ka to viņi nepieļaus, jo viņiem ir nepieciešams kārtējais propagandas teātris. Krievi tur Olešku cilvēkus kā dzīvo vairogu, lai nosargātu savas pozīcijas, no kurām viņi nepārtraukti apšauda Hersonu, no turienes viņi palaiž dronus, kas medī šeit civiliedzīvotājus, un viņiem ir svarīgi turēt tos cilvēkus tur kā gūstekņus, apzinoties, ka Ukraina uz civilajiem nešaus."

Tā saka amerikāņu žurnāliste Zarina Zabriski – viņa ir dokumentālās filmas "Herson: Human Safari" autore, kura visus šos kara gadus dokumentē krievu kara noziegumus šajā pilsētā.

"Krieviem ir lieliska pieredze šādu propagandas akciju rīkošanā. "Mēs redzēsim iestudētas intervijas, iestudētus kadrus, tur būs jauki krievu karavīri, kuri dalīs medikamentus, ēdienu cilvēkiem, kuri izrādīs pateicību saviem tā saucamajiem glābējiem," pauž žurnāliste.

Tāpat domā arī hersonieši, kuri 2022. gadā stāvēja ar kailām rokām pret okupantu tankiem un arī šodien šīs klusuma dienas izmanto, lai atkal ieraudzītu un sakoptu savu pilsētu.

"Mēs turpinām dzīvot, mēs esam iemācījušies izdzīvot. Es domāju, ka tas ir pateicoties tam, ka mēs visi šeit esam aizlieguši sev sevi žēlot un domāt negatīvas domas." Par to nedrīkst domāt. Karā ir jāsaglabā pozitīvisms," teic .

"Ja pasaulē ir cilvēks, kurš aizstāv kara noziedznieku, teroristu… Es nesaprotu, kā tas ir iespējams. Es nevaru atrast nevienu loģisku izskaidrojumu, kā cilvēkēdāju var nosaukt par humānistu. Tas viss, ko saka, ka viņš kaut ko gribot, mieru, tie ir meli. Putins grib tikai vienu – iznīcināt Ukrainu un ukraiņus kā nāciju. Man vārdi "Ukraina pāri visam" nav tikai sauklis – tas ir mans dzīves princips, mana dzīves devīze. Ukraina ir tas, kas man ir palicis, un es turēšos līdz pēdējam!"