Garkalnes ciema Lazdu ielas 5. mājas iedzīvotāji ik dienu ar bažām dodas uz pagrabu, jo lietus laikā tas regulāri applūstot. Arī sausā laikā mitrums telpas nepamet, laika gaitā pelējums pārņēmis visu mājinieku iedzīvi.
Garkalnieši izrāda drēgno pagrabu, vedot cauri tumšam labirintam, kur ik pa brīdim nāsīs iecērtas pelējuma smaka. Pensionārs Jāzeps norāda uz vietu ēkas pamatos, kur regulāri sūcoties mitrums. Iedzīvotāji stāsta, ka pelējums un ūdens pagrabā kļuvis par sevišķi biežu viesi kopš nesenās mājas fasādes renovācijas. Lai gan saimniekiem vissvarīgāk šķitis projektā iekļaut pamatu uzlabošanu un nodrošināties pret plūdiem, nācies teju vai izlūgties.
"Mēs atklājām, ka nav ieplānots projektā pamatu hidroizolācija. Izrādījās, ka iedzīvotāji ir vainīgi pie tā, ka mēs neesam pasūtījuši. Kā var pasūtīt? Priekš kam tad ir apsekotāji, projektētāji, projektu vadītāji, izpildītāji?"
Pēc ilgiem pūliņiem izdevies panākt, ka būvnieki veiks arī pamatu vertikālu hidroizolāciju. Tāpat izveidota drenāža, veikta mājas fasādes puses nostiprināšana ar ūdeni aizturošu membrānu, taču līdzēts neesot. Iedzīvotāji spriež – tas tāpēc, ka darbi veikti gaužām pavirši. Vietējie secina, ka pagrabs neesot izžuvis divus gadus, bet pie tā vainojami remontstrādnieki.
"Ar lielām mokām viņi atraka. Novembrī, novembrī, kad, es teikšu, bija iekšā lietus un zapte, tur cilvēki līdz puskājai stāvēja ūdenī un mālēja, kaut kā pavirši ar birsti noslaucīja tos pamatus, kaut ko uzmālēja, es nezinu tagad – mūsdienīgu."
Mājas vecākā Zinaīda atklāj, ka fasādes renovētājiem vairākkārt arī aizrādījusi – kad pamati bijuši atrakti, kājas stigušas ūdenī līdz potītēm. Viņa lūgusi tik slapju neaizrakt, taču strādnieki atteikuši, ka izpildīs to, kas viņiem likts. Pirms aptuveni mēneša atbildīgie nākuši klajā ar risinājumu: izveidot nogāzi, kas ļautu ūdenim tecēt prom no mājas un neļautu appludināt pagrabu. Taču vietējie stāsta, ka panākts pretējais, proti, ūdens tekot uz māju, nevis prom.
Uz tikšanos aicinām arī darba izpildītājus – būvkompāniju SIA "Riko". Projekta vadītājs Romāns Kondratenko noraida pārmetumus par sliktu darba kvalitāti un vaino pašus iedzīvotājus neizlēmībā.
"Kad mēs atnācām, viņi pateica, ka tur bija baigais mitrums, ka tur bija peļķes, tagad mēs, cik bijām divus gadus sekojuši līdzi, peļķes nav, tātad labāk palika, tur ir tikai mitra siena nedaudz. Tajā pašā laikā viņi saka, ka nekas nemainījās. Ja peļķes bija un tagad nav, tad tomēr kaut kas mainījās? Es domāju, ka nākošgad mitrums vispār nebūs pagrabā. Jo mēs jau izdarījām visu, kas bija vajadzīgs."
Ādažu novada pašvaldības būvvaldē gan apgalvo, ka pie regulāriem plūdiem pagrabā vainojama nevis mājas renovācija, bet gan tās nepateicīgā atrašanās vieta – ēka slejas vien aptuveni 300 metru no Gaujas, vietā, kur ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Būvvaldes vadītājs Ainārs Grikmanis skaidro, ka ēkas hidroizolācija nekādā veidā nav saistīta ar siltināšanas procesu. Ja iedzīvotāji vēlās veidot ēkas hidroizolāciju, jāveic priekšizpēte, konstrukcijas novērtējums un jādomā par pagraba grīdas un pagraba sienu hidroizolāciju. Viņš uzsver, ka būvnieks, risinot problēmu, jau veicis vairāk, nekā līgumā bijis paredzēts.
SIA "Ādažu Namsaimnieks" valdes loceklis Juris Krūze uzsver, ka problēma ar mājas pagraba applūšanu bijusi jau sen – kopš mājas uzcelšanas brīža. Viņaprāt, iedzīvotāji, kuri vērsušies pēc palīdzības Bez Tabu, vēlas, lai būvnieks atrisinātu radušos problēmu, lai gan tā neesot radusies mājas renovācijas laikā.
Bez Tabu uzrunātie meleorācijas speciālisti skaidro, ka iedzīvotājiem nepieciešams izstrādāt pavisam citu projektu, kurā paredzētu sūkņa izveidi gruntsūdeņu novadīšanai un ne tikai vertikālu, bet arī horizontālu mājas pamatu hidroiozolāciju. Citādi pie sausa pagraba netikt. Ja iedzīvotāji tomēr nav mierā ar veikto renovācijas darbu kvalitāti, aicināti vērsties tiesā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
