"Ceļiem jābūt valsts vizītkartei, bet te aizauguši grāvji!" Aizrāda par aizaugušām, bīstamām ceļmalām
Olaines novada iedzīvotājs neizpratnē, kāpēc atbildīgie nesakopj Jelgavas šosejas (ceļš A8) nomali, tā aizaugusi ar nezālēm, kas ir ne vien acij netīkams skats, bet arī drauds satiksmes drošībai, jo no garās zāles uz ceļa, pārsteidzot šoferus, var izskriet laikus nepamanīti dzīvnieki. Iedzīvotāja bažas par pamatotām uzskata arī satiksmes drošības eksperts.
"Bez Tabu" redakcijā vērsās Olaines novada iedzīvotājs Uldis, kurš dzīvo īpašumā, kas atrodas pie Jelgavas šosejas. Lepojoties ar savu sakārtoto īpašumu, tai skaitā pļavu pie ceļa, ko regulāri un rūpīgi pļauj, viņš vienlaikus kritizē atbildīgos par šosejai piegulošās teritorijas nenopļaušanu. Garā nogrieznī gar ceļu saaugušas garas nezāles, vietām stiepjoties līdz pat divu metru augstumā. Kontrastējot ar blakus esošo, rūpīgi sakopto pļavu, nenopļautā josla Uldim atgādina panka grebeni. Raugoties no brauktuves malas, redzams, ka pļaušanas darbi notikuši, bet nopļauta tikai daļa aizaugušās strēles, nevis visā platumā.
Kāpēc šī ceļa mala netiek pļauta? Tur aug nezāles. Piemēram, usnas. Tās vējš iepūš manā pļavā, kur nezāles iesējas un aug. Man tās ir jāpļauj. Es šogad esmu pļāvis savu pļavu trīs reizes, šī josla nav pļauta. Nopļauti tikai divi metri no brauktuves malas. Šāds skats nav tikai šeit, bet arī citur. Pagājušajās brīvdienās braucu uz Jēkabpili. Tur tas pats ceļmalās. Tā taču ir Latvija, ceļiem jābūt valsts sejai, vizītkartei. Aizauguši grāvji mīkstākai krišanai?
Uldis uzskata, ka aizaugušās ceļmalas rada draudus satiksmei.
Braucot, neredz pāri nezālēm. Te ir 100 km/h liels ātrums, bet, ja nāk dzīvnieki no zāles, autovadītāji viņus neredz.
Vienots bažās ar Uldi ir satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Apdraudējums ir tiešs. Jo sakoptākas ceļa malas, jo, protams, drošības līmenis ir augstāks. Satiksmes drošībai tiek veidotas bufera zonas ar labu pārredzamību. Lielu šoseju malās tiek izcirsti koki, krūmi, lai nebūtu kur paslēpties stirnām, meža cūkām. Arī šī zāle ir pietiekoši augsta, lai tajā varētu paslēpties. Protams, ja drošā zona ir lielāka, ir nopļauta, sakopta, autovadītājs var laicīgāk ieraudzīt dzīvnieku, kas grasās skriet pāri ceļam.
"Bez Tabu" vērsās uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), kur skaidroja, ka ceļmalu kopšana uzticēta VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs", kas darbus veic, ievērojot normatīvajos aktos minimālās prasības, kas, kā piekrīt LVC, nav pietiekamas, bet naskāku uzkopšanu kavē finansējuma trūkums.
Ministru kabineta noteikumi nosaka minimālās prasības, kādas tiek izvirzītas autoceļu nodalījuma joslas uzturēšanai. Noteikumu 52. punkts nosaka, ka A un B klases autoceļu vai to posmu nomalēs vai tiem pieguļošās nogāzēs 1-1,5 m platumā, kā arī sadalošajās joslās, kas šaurākas par 12 m, zāli veģetācijas periodā pļauj vienu reizi, tāpat krūmus nodalījuma joslā cērt reizi gadā. MK noteikumu izvirzītās minimālās prasības nenodrošina pietiekamu ceļu nodalījumu joslu atbrīvošanu no apauguma. Atkarībā no situācijas un pieejamā finansējuma zāles pļaušana un krūmu ciršana var tikt veikta biežāk, lielākā apjomā. Tāpat reizi gadā arī uz C un D klases autoceļiem. Tomēr finansējuma trūkuma dēļ, ikdienas uzturēšanas darbi pārsvarā tiek veikti minimālā apjomā, kas nav pietiekami.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
