Ar "Bez Tabu" sazinājās rīdzinieks Roberts, kurš ziņoja par bīstamu, ilgstoši neaizdarītu bedri Dārzciema apkaimē.
Dzīvoju Dārzciemā, Kaibalas ielā. Katru dienu braucu uz darbu pa ierastu maršrutu – no Kaibalas ielas nogriežos pa labi uz Piedrujas ielu. Līdz ar jaunās maģistrāles izbūvi automašīnu plūsma, iebraucot Dārzciemā, ir manāmi palielinājusies. Problēma ir, ka vietā, kur krustojas Piedrujas un Kaibalas ielas, ir izveidojusies milzīga bedre, drīzāk asfalts izkusis līdz ar sniegu. Katru dienu tiek manītas mašīnas ceļa malā ar pārsistām riepām, pat varbūt ar kaut ko nopietnāku. Vairāk nekā nedēļu pie "bedres" nav pat nekāda apzīmējuma par apdraudējumu. Vai tas ir normāli, vai atbildīgajiem dienestiem nebūtu jāiesaistās?"
Dienā, kad "Bez Tabu" apsekoja konkrēto vietu, konkrētā bedre un vairākas mazākas šajā krustojumā, par laimi, bija aizlāpītas.
Briesmīgas, drausmīgas, šausmīgas – šādi un vēl visādi Rīgas ielas ielas raksturo uzrunātie autovadītāji.
Ir briesmīgi! Šausmīgi jāuzmanās. Es vispār slikti redzu, līdz ar to vakarā, ja ir peļķes, tad vispār…. Pagājušogad ziemā atkušņa laikā mašīnai pārsita divas riepas.
Jāuzmet krusts, jāpaceļas augstāk beņķī, jāskatās un jācer uz to labāko!
Drausmīgi! Ir grūti apbraukt bedres, nav iespējams!
Ļoti slikti! Nedomā viņi par cilvēkiem, avārijas sanāk!
Ja, iebraucot bedrē, sanāk apskādēt automašīnu, talkā var nākt KASKO apdrošināšanas polise. Aptuveni 80 procentu no visiem apdrošināšanas gadījumu pieteikumiem pēc automašīnas apskādēšanas bedrēs ir Rīgā, informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.
Tie, kuriem nav KASKO polises, par kompensāciju var pacīkstēties ar pašvaldību, bet jārēķinās ar klapatām: vēlams, ka notikuma vietā tiek izsaukti likumsargi, kuri fiksē ceļu satiksmes negadījumu; vēršoties pašvaldībā ar iesniegumu, jāuzrāda iespējami vairāk pierādījumu, ka spēkrats sabojāts, iebraucot bedrē, kā arī remonta apmaksas dokuments.
Līdz šim šoziem Rīgā aizlāpītas bedres vairāk nekā 13 tūkstošu kvadrātmetru platībā, par ko pašvaldība samaksājusi vairāk nekā 700 tūkstošus eiro, informēja Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā.
Par bīstamām bedrēm iedzīvotāji aicināti ziņot pa tālruni 8000 3600, pa e-pastu "[email protected]" vai mobilajā lietotnē "Waze". Atbildīgajā departamentā informēja, ka pagājušonedēļ no 1111 zvaniem pārliecinošs vairums – 748 – bijuši ziņojumi par bedrēm.
Jālāpa tās bedres, kas ir avārijas stāvoklī: 5 centimetru dziļas un 0,1 kvadrātmetru platas. Mazākas bedres viņiem [uzturētājiem] nav jālabo. Pēc saņemtās sūdzības bīstamā bedre jānorobežo divu stundu laikā, bīstamība jānovērš [jāaizlāpa] – 24 stundu laikā.
Jo īpaši atkusnī bedres veidojas vietās, kas iepriekš jau ir bijušas salāpītas, līdz ar to bedru aizlāpīšana ir īstemiņa risinājums. Lai atrisinātu problēmu ilgtermiņā, jāmaina ielu segums. Departaments aplēsis, ka katru gadu būtu nepieciešami 50 miljoni eiro, lai ielu sabrukšanas temps būtu lēnāki par ielu atjaunošanu.
Šogad varētu notikt apjomīgi seguma atjaunošanas darbi. Budžetā tam ir paredzēta nauda. Mēs gaidām arī Ministru kabineta noteikumus uz aizņemšanās iespējām. Ja iespējas būs, nauda tiks ieguldīta seguma atjaunošanā. Kolēģi jau gatavo iepirkuma procedūru darbu veikšanai. Šābrīža situācija veidojusies ilgstošas bezdarbības dēļ, ir nepietiekami ieguldīta nauda ceļu infrastruktūrā. Tāpat būtiski pieminēt izlīdzināšanas fondu. Rīga katru gadu tajā iemaksā 133 miljonus eiro, savukārt citas lielās pašvaldības, piemēram, Jelgava, Liepāja, Ventspils, saņem naudu no šī izlīdzināšanas fonda, nevis iemaksā tajā. Vai tas ir taisnīgi? Lai vērtē iedzīvotāji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
