Latvijā veikta aptaujā, kurā noskaidroti iedzīvotāju pārvietošanās līdzekļu paradumi. Atklājies, ka vīrieši izteikti biežāk izvēlas ikdienas gaitās doties ar automašīnu.
Raidījuma Bez Tabu uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka nav gatavi mainīt savus paradumus un automašīnu vietā izmantot citu transportlīdzekli, mikromobilitātes rīku.
Iļja
Patīk sēdēt auto
Katru dienu braucu no Rīgas uz Ādažiem. Ar mašīnu ir daudz ērtāk, negribu neko mainīt. Pat, ja mašīna saplīstu, neizmantotu sabiedrisko transportu, riteni. Tad drīzāk brauktu ar koplietošanas automašīnām.
Nomas skrejriteņu operators atzīst, ka Latvijā pakāpeniski mainās sabiedrības ieradumi. Ja kādreiz braucienu ar skrejriteni uztvēra kā izklaidi, pakāpeniski šī uztvere mainās un aizvien biežāk to jau asociē ar pilnvērtīgu pārvietošanās līdzekli.
Braucienu garums kļuvis īsāks, tos viesbiežāk izmanto, lai nokļūtu līdz sabiedriskajam transportam, darba vietai pilsētas centrā. Skrejriteņi aprīkoti ar īpašiem sensoriem, kas, piemēram, fiksē divu personu uzkāpšanu uz tā.
Ronalds Ābols
"Bolt" skrejriteņu operāciju vadītājs Latvijā
Ja skatāmies uz statistiku, tad vidēji no mūsu skrejriteņa klāsta ikdienā tiek izmantoti 60-70%, turklāt vidēji katrs skrejritenis tiek izmantots dienā vairāk nekā divas reizes. Brīvdienās, vasaras siltajos mēnešos pieprasījums pieaug, sasniedz pat 80%. Skrejriteņu sensoru klāsts šajā mērītāja nosaka strauju bremzēšanu, brauciena uzsākšanu, braukšanu līkločos.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
CSDD veiktā aptaujā izgaismojies, ka autovadītāji vaino mikromobilitātes rīku izmantotājus noteikumu pārkāpšanā, gluži tādās pašās domās par autovadītājiem ir gājēji un dažādo rīku izmantotāji.
Mārtiņš Mālmeisters
Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis
Var secināt to, ka, ja pārvietojas ar automašīnu, visi citi vainīgi, ne es. Tāpat arī mikromobilitātes rīku lietotāji uzskata, ka autovadītāji ne tik cieņpilni izturas pret ceļu satiksmes noteikumiem, satiksmes drošību.
Koplietošanas automašīnu piedāvātāji "Bolt" par ievērojamu atļautā ātruma pārkāpšanu klientiem piemēro sodus no 80 līdz 250 eiro. "Mēs savā pusē esam izmēģinājuši tādus risinājumus kā autokameras, komunikāciju ar klientiem par ātruma pārsniegšanu, bloķēšanu ilgtermiņā/īstermiņā," raidījumam stāsta Ābols.
Agresīvo autovadītāju procentuālais skaits gan esot tikai viena procenta robežās no visiem klientiem.
