Ik pavasari Balgales ciema iedzīvotāja Vija ir priecīga par stārķiem, kuri atgriežas uzvītajā ligzdā tieši pretī iedzīvotājas darbavietas logiem. Šogad prieku nomainījušas skumjas, jo gaidītie putni iedzīvotājas klātbūtnē gājuši bojā.
arī gar manu māju gāja līnija, no kuras barojās vēl 7 lauku sētas... katru rudeni elektriķi likvidēja ligzdu, bet pavasarī bija uzbūvēta jauna... pie kārtīgas vasaras lietusgāzes, kad ligzda izmirka, visa līnija palika bez elektrības, sākoties rudens lietusgāzēm mums nebija elektrības līdz pat ligzdas likvidēšanai...
lai latvenergo pārnestu līniju par trīs metriem uz blakus ierakta staba, kas tāpat kā iepriekšējais, atradās uz manas zemes, nācās pasūtīt pie viņiem projektu, kuru šie gandrīz gadu nespēja saskaņot un man kā pasūtītājam apgalvoja, ka ir problēmas dabūt atļauju no zemes īpašnieka... tikai tad, kad apkārtnes tantes noorganizēja piketu pie vietējā elektroķeizariņa kantorīša, līdz viņa saprašanai beidzot nonāca atziņa, ka projekta pasūtītājs tomēr ir arī zemes īpašnieks un tāpēc īpašu problēmu ar saskaņošanu nebūs... nezinu, cik tas pasākums būtu izmaksājis, ja ķeizariņš būtu arī cilvēks, kas rūpējas par valsts nacionālo simboliku, bet tā šis man par vienu stabu 2001. gadā, kad valsts par godu stārķim izlaida lata monētu, piestādīja rēķinu par nieka 750 latiem...
Ziņot par komentāru