"Viņš ir "norakstīts"!" Internetā par 3000 eiro tirgo pērtiķi; eksperti brīdina par bēdīgām sekām
Sludinājumu vietnē "ss.lv" ievietots piedāvājums iegādāties kalitriksa, neliela izmēra pērtiķa, mazuli. Sludinājuma autors raksta: "Jauks mīlulis. Puika, ko viegli uzturēt, neprasa neko īpašu. Dzimis zooloģiskajā dārzā. Visi papīri ir."
Ieraugot sludinājumu, interneta lietotājs nospriedis, ka pērtiķa tirgotājs sludinājumā runā par Rīgas Nacionālo zooloģiskais dārzu, tāpēc, bažījoties par dzīvnieka likteni, dalījies ar sludinājumu, atzīmējot ierakstā tieši pašmāju lielāko zoodārzu.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā raidījumam skaidroja, ka tam nav nekāda sakara ar sludinājumā redzamo dzīvnieku, bet arī tur eksperti bažījas par pērtiķa likteni, jo sludinājuma autora apgalvojums, ka konkrēto pērtiķi ir "viegli uzturēt, neprasa neko īpašu", ir aplams.
Tas ir parastā kalitrika mazulis, kuram būtu jāatrodas pie vecākiem. Viņš ir izņemts no ģimenes. Kalitriksi, kā ļoti daudzi dzīvnieki, ir sabiedriski dzīvnieki, kuri mazuļus audzina ilgi. Ja šis mazulis izņemts no ģimenes, nav zināms, kā šis cilvēks iedomājas par viņu rūpēties: kā baro, kādā temperatūrā un apgaismojumā tur? Pārdod to par milzīgu summu citam cilvēkam, kurš man ticams zinās, kā parūpēties par šo dzīvnieku. Izņemts no ģimenes, šis, visticamāk, nekad neiekļausies sugas brāļu sabiedrībā. Faktiski viņš ir "norakstīts", jo dzīve, noņemot no vecākiem tik agrā vecumā, ir sabojāta.
Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā šādus dzīvniekus: plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekus; primātus; jūras zīdītājus; krokodilu kārtas dzīvniekus; čūskveidīgos dzīvniekus. Normatīvajos aktos gan ir paredzēti arī izņēmuma gadījumi, proti, minētie aizliegumi neattiecas uz zooloģiskajiem dārziem (šobrīd Latvijā tādi ir trīs), kā arī reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām. Bez kompetentās iestādes atļaujas dzīvniekus nedrīkst sagūstīt savvaļā un turēt nebrīvē. Šādu atļauju izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Lai nebrīvē turētu savvaļas dzīvniekus, ir jāņem vērā Vašingtonas konvencija "Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām", kas tiek dēvēta arī par CITES konvenciju. Dzīvniekus, kuri ir iekļauti CITES konvencijā, Latvijā reģistrē DAP, t. i., pārvaldē tiek reģistrēti visi zīdītāji, rāpuļi, putni, kas ir iekļauti Eiropas Padomes Regulas Nr. 338/97 A un B pielikumos. Neņemot vērā, vai dzīvnieks ir iekļauts Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1 panta izņēmumos vai nav, tas tiek reģistrēts DAP, ja tas ir CITES dzīvnieks. Savukārt to dzīvnieku turēšanas vietu, kuri ir uzskaitīti Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1 pantā, taču nav iekļauti CITES konvencijā (plēsēju kārta, primāti, jūras zīdītāji, krokodilu kārta, čūskveidīgie), reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Normatīvie akti aizliedz daļu primātu tirgot vispār, bet vēl daļu atļauj, ja uzraugošajām iestādēm spēj apliecināt dzīvnieka legālu izcelsmi, kā arī iestādēm jāredz potenciālā dzīvnieka turēšanas vieta. Ja plānoto vietu atzīst par derīgu dzīvnieka turēšanai, tā tiks reģistrēta, informēja DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons.
Lai saņemtu akceptu, jāgūst pārliecību, ka vieta atbilst dzīvnieku turēšanas prasībām. Tāpat potenciālais īpašnieks tiek iztaujāts, vai saprot, kā rūpēties par dzīvnieku. Tikai pēc pozitīva novērtējuma vieta var tikt reģistrēta un īpašnieks var iegādāties primātu, čusku vai plēsēju. Runājot par primātiem, kāds ir arī konkrētais dzīvnieks, ņem vērā, ka tie ir sociāli dzīvnieki. Tos vienus pašus nebūtu vēlams turēt. Tas var novest pie psiholoģiska rakstura problēmām. Ja kāds grib turēt primātu pa vienam, tas jau būtu kā prasību neievērošana. Dzīvnieku aizsardzības likumā uzskaitīti dzīvnieku īpašnieku pienākumi, tai skaitā nepieciešamība nodrošināt sugai vajadzīgos apstākļus, piemēram, zoopsiholoģiskos apstākļus. Ja kaut vienu prasību nespēj nodrošināt, DAP nesniedz akceptu dzīvnieka turēšanai.
DAP pārstāvis Miķersons informēja, ka konkrētā sludinājuma autors sazinājies ar DAP, interesējoties par kalitriksa ievešanu un pārdošanu no kādas trešās valsts. Tāpat viņš informējis, ka dzīvnieks pagaidām neesot viņa rīcībā. Viņš dzīvnieku varot saņemt no kāda zooloģiskā dārza. Sludinājuma autoram izskaidrotas likumdošanas prasības, raidījumu informēja DAP pāstāvis Miķelsons.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā norādīja, ka arī šī nezināmā Zooloģiskā dārza pārstāvji, ja izņems pērtiķi no ģimenes tik mazā vecumā, apdraudēs dzīvnieku.
Uz raidījuma Bez Tabu zvaniem potenciālais pērtiķa tirgotājs neatbildēja, bet pirms tam, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem un bažām par dzīvnieka likteni, ar viņu izdevās sazināties Valsts policijai (VP), "Bez Tabu" informēja VP pārstāve Krista Andersone. Likumsargiem sludinājuma autors esot stāstījis to pašu, ko DAP. Policija pagaidām nesaskata pārkāpumus, tāpēc kriminālprocesu neuzsāk, norādīja VP pārstāve Andersone.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
