Āzējas un spļauj no augšas. Pēdējo gadu spilgtākās torņos kāpšanas epizodes Latvijā

Sakaru torņu iekarotāji, kā liecina "Degpunktā" pieredze, nav tendēti nonāvēties. Visbiežāk kāpēji lejā nonāk dzīvi un pašu spēkiem. Vidējais alpīnista portrets ir šāds – tas ir vīrietis vecumā no 30 līdz 40 gadiem alkohola reibumā un ar spēcīgu vēlmi aprunāties, saņemt uzmanību.

Bieži vien notikumiem ir recidīvs raksturs. Kā, piemēram, Limbažos pērn novembrī vīrietis bija uzrāpies Pasta ielas smailē.

"Pirms diviem gadiem šeit bija uzkāpis. Tad viņš vecajā tornī, vecajā centrā bija uzkāpis. Vienu reizi gadā viņš šādus jokus taisa," pastāstīja vietējā Limbažu iedzīvotāja.

Vīrieti toreiz pēc vairāk nekā stundu ilgām pārrunām no pašas augšas pierunāja nokāpt ugunsdzēsēji. Māžošanās lielā augstumā Limbažos notikusi arī dažus kvartālus tālāk – tornī Jūras ielā. Gadījums fiksēts aizpērn novembrī.

Vairākas reizes "Degpunktā" komanda mēģinājumus pārgalvīgi pievērst sev uzmanību filmējusi Dobelē. Viens no spītīgākajiem huligāniem – kāds 28 gadus vecs puisis, savaldīts 2019. gada oktobrī. Dienesti toreiz tika aizkavēti vairākas stundas.

"Mums ir speciāli apmācīts cilvēks, kurš veic pārrunas ar tādiem un līdzīgiem. Pēc trīs stundu pārrunām šī persona nokāpa lejā no torņa. Visādi āzējās, meta kaut ko lejā," stāsta Dobeles Kārtības policijas priekšnieks Ainārs Grava.

Tāpat Dobelē kāds vīrietis kāpšanu jau citā tornī tornī izmantojis kā veidu, lai atgūtu aizbēgušo sievu. Arī derības nereti ir iemesls bīstamai kāpšainai augstumā. Šāda situācija pirms pieciem gadiem fiksēta Kuldīgā, kur pats kāpējs bijis bravūras pilns un tiešā nozīmē uz visiem spļāvis no augšas.

"Viņš to skaidroja ar to, ka viņš ar kādu personu alkohola lietošanas laikā vienojies vai slēdzis kādas derības, ka to viņš tā kā varēs izdarīt un ir izdarījis," pastāsta Valsts policijas Kuldīgas iecirkņa priekšnieks Normunds Aleckis.

Divi puiši pirms dažiem gadiem Voleros, Rīgas brīvostas teritorijā, uzkāpa tādā augstumā, ka pat gribot dienesti viņiem klāt netika.

Vienīgais ceļš, kā jauniešus dabūt lejā, bija viņus pierunāt, izmantojot skaļruni. Saulrieta skatīšanās no liela augstuma abiem izmaksāja 200 eiro. Diemžēl kāpšana torņos šad un tad beidzas smagi vai pat traģiski.

Pirms trim gadiem Slokā kāds pusaudzis nokrita no ūdenstorņa un šķīrās no dzīves.