Naktis pārlaiž patversmē, bet dienas… Kāpēc Konstantīns ar dzīvesbiedri 25 gadus mitinās graustā?
Pirms nedēļas "Degpunktā" stāstīja par Konstantīnu, kuru sastapa kādā pamestā mājā Jūrmalā – vīrietis kopā ar dzīvesbiedri jau divdesmit piecus gadus dzīvo vienā no ēkas istabām bēdīgos apstākļos. Pirms desmit gadiem Jūrmalas dome celtnei piešķīra grausta statusu, bet vēl šodien nekas nav mainījies. Ēka stāv kā stāvējusi.
Meklējot vietu, kur tika nodzēsts ugunsgrēks šajā pamestajā Slokas namā, "Degpunktā" sastapa vīrieti vārdā Konstantīns, kurš kopā ar dzīvesbiedri jau ceturtdaļgadsimtu ir padarījis celtnes trešā stāva istabu par savām mājām. Dzīvoklis iekārtots ar gultām, krāsni, ūdeni ņem no akas, blakus istabā ierīkotas labierīcības. Mājas teritorija ir noklāta ar brīdinošām zīmēm, un tā ir uz sabrukšanas robežas.
"Nu, protams, bīstami. Bet teica, ka tur bīstamāk nekā šeit, jo divi sāna paneļi nogāzās jau. Šeit gaidām, kad šis nokritīs."
Latvijā klasisks stāsts – māju ilgstoši ceļ, kaut kādu iemeslu dēļ to nepabeidz, un ar četrām sienām un ieliktu logu pietiek, lai tajā apmestos kāds dzīves nelolots cilvēks. Uzzinot par to, ka pamestajā celtnē kāds pastāvīgi dzīvo, Jūrmalas dome rīkojās.
7. oktobrī tika veikta adreses apsekošana kopā ar Labklājības pārvaldes Sociālo dienestu. Trešajā stāvā vienā no istabām tika sastapti vīrietis un sieviete. Viņiem tika piedāvāta iespēja doties uz nakts patversmi Jūrmalā. Personas sākotnēji šo piedāvājumu noraidīja, paužot nogurumu un nevēlēšanos kaut kur doties. Policijas darbinieki uzsvēra, ka uzturēšanās ēkā nav atļauta, jo tās stāvoklis apdraud dzīvību un veselību. Pēc sarunām personas piekrita labprātīgi doties uz patversmi un savāca līdzi pirmās nepieciešamības mantas.
"Degpunktā" nolēma pēc trīs dienām vēlreiz apraudzīt pamesto namu. Redzētais laikam nav nekāds pārsteigums. Konstantīns ar kundzi ir atgriezušies mājās.
Viņi skaidro, ka naktis dodas pavadīt patversmē, tomēr pa dienu iet atpakaļ uz dzīvokli, jo kur tad citur palikt? Viņa tad arī atklāj, kā kopā ar dzīvesbiedru nonāca tik sliktā situācijā – izrādās, ka kādreiz šeit nemaz nebija grausts – būvniecības laikā te bija salīdzinoši labi iekārtotas telpas un vienu no tām pāris iegādājās. Taču pavisam drīz tas viss aizgāja aizmirstībā.
"Tāpēc, ka tur staigāja bezpajumtnieki un visu salauza. Un ko mēs varam darīt? Atbrauca kādi saimnieki. Logus, durvis salauza."
Nevēloties zaudēt mājvietu, pāris centās meklēt kompromisu ar kādu no nama īpašniekiem.
"Mēs lūdzām – atstājiet mums istabu! Mēs būsim kā apsargi mājai, būs kārtība, netīrumu te nav. Mūs neviens netraucē, Kaspars ir mūsu iecirkņa inspektors – viss ir labi."
Savā īpašumā jau katrs var darīt, kā vēlas – ir durvis, grīda, logi vai nav. Taču situācija mainījās pirms desmit gadiem, kad uz šo celtni atnāca Jūrmalas būvvalde.
Veicot Daudzdzīvokļu ēkas pārbaudi, tika konstatēts, ka mājai nav logu, durvju, kāpņu telpās lielā daļā izsistas stikla bloku sienas, koridoros un istabās nav apdares, nav grīdu, pa stāviem atsevišķās vietās vērojama sadzīves atkritumu uzkrāšanās. Daudzdzīvokļu ēka ir bīstama apkārtējo cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī apkārtējai videi, un dzīvojamā ēka ir jāsakārto vai jānojauc.
Ēkai tika piešķirts grausta statuss. Pilsētas pārvalde jau desmito gadu ir piemērojusi atkārtotus naudas sodus ēkas īpašniekiem ar norādījumu māju slēgt ciet, lai tajā neviens nevar iekļūt. Šie soda mēri ar gadiem tikai aug un aug, un nekas nav mainījies. Juridiskos aspektus "Degpunktā" paskaidroja zvērināts advokāts Jānis Berovskis.
"Tur jāskatās, kas ir īpašnieki. Fiziskām personām soda apmērs ir mazāks, bet juridiskām personām sods ir lielāks un var sasniegt pat desmitus tūkstošus eiro."
Piecstāvu celtne ir sadalīta vairāku īpašnieku un valdītāju starpā. Kopā namā ir 122 dzīvokļi jeb istabas. 84 no tiem ir zemesgrāmatā reģistrēti, 17 īpašnieki un valdītāji, savukārt par 18 nav nekādu datu. Ēkas drošība un atbildība par notiekošo ir visu šo īpašnieku kopīgs pienākums.
"Ja šī ēka ir nedroša un kaut kādos apstākļos, piemēram, ēkai bojājoties vai sabrūkot, tā nodara kaut kādu kaitējumu citām, trešajām personām, protams, visi kopīpašnieki atbild vienādi, jo viņi visi ir atbildīgi."
Viņš piebilst, ka videi un dzīvībai bīstamā graustā mītoši cilvēki var radīt smagas tiesiskas sekas īpašniekiem – krīzes situācija var novest pie administratīva soda vai pat kriminālatbildības.
"Degpunktā" aprunājās arī ar kādu juristu, kurš pārstāv vienu no šiem īpašniekiem – oficiālu komentāru viņš sniegt gan nevēlējās, taču paskaidroja, ka viņa klients finansēja nožogojumu un signalizāciju, lai celtnē neviens nevarētu iekļūt, taču nekas neesot zināms par tajā dzīvojošiem cilvēkiem.
Tas gan nekādi nesakrīt ar faktu, ka gadiem ilgajās policijas apsekošanās, saimnieku un īpašnieku darbos un arī būvvaldes inspekcijas laikā neviens neredzēja vai arī negribēja redzēt, ka ēkā dzīvo cilvēki.
Jūrmalas dome stāsta, ka "Degpunktā" zvans bija pirmā reize, kad viņi dzirdētu, ka kāds ir apmeties uz dzīvi bīstamajā graustā Slimnīcas ielā 1. Kā pāris stāsta – viņi nomirs turpat uz vietas – vai nu no veselības problēmām, vai arī, kad beidzot griesti uzkritīs virsū.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
