Autobusa šoferis Ilmārs bija teju pabeidzis darba dienu. Taču tad viss sagriezās kājām gaisā…

Labās joslas barjerā ar pakaļgalu ietriecies "Volkswagen". Vieglais auto ir pamatīgi apdauzīts no visām pusēm un vairs nav braucams. Kādus 30 metrus tālāk apstājies starppilsētu autobuss. Tā vadītājs izklāsta sadursmes gaitu.

"Es braucu pa vidējo joslu un dzirdēju, ka blīkšķis bija. Tad viņu uzsita kreisajā pusē uz barjeras, tad viņa man pa priekšu aizsita šinī pusē, uzsita un sagrieza, un viņa apgriezās, man liekas, pusotru reizi un nolika pusi mašīnu man priekšā un tad trāpīja," saka autobusa vadītājs Ilmārs.

Blīkšķis, ko Ilmārs dzirdēja, bija "Volkswagen" aizmugurējā, kreisā riepa. Pēc tā sprādziena, vadītāja vairs nespēja savaldīt savu spēkratu. Šofere nopietnas traumas neguva, tāpat arī autobusā sēdošie.

Vaicāts, vai autobusā atradušies arī pasažieri, Ilmārs atbild: "Man bija kādi 10 gabali iekšā. (DP: Viņiem viss labi?) Nekas, viss, viss, viss… aizgāja gulēt (DP: Tas būtu bijis jūsu pēdējais maršruts, vai vēl šodien vēl kaut kur jāpabrauc?) Nē, nu man jau jābrauc atpakaļ bija plkst. 21.30, bet nu neko nevar darīt, kā ir, tā ir."

Autobusa šoferis izkāpj no autobusa, lai vēlreiz apskatītu negadījuma sekas: "Bremzēju un rāvu, bet, bet… Un nekāds baigais ātrums jau nebija, nezinu, kādi 65-70 km/h varētu būt. Kā ir tā ir. Lūk, šeit kā viņu paņēma, tad tā kā… (DP: Šeit apmeta, ja?) Te jau var redzēt, kā tas tosols viss te gāzās ārā.

Pēc protokolu parakstīšanas autobusa vadītājs varēja turpināt ceļu, taču par Volkswagen šoferi un sasisto auto parūpējās viņas vīrs.