Latvijā vienkārši nav, kas patrulē: kāpēc uz ceļiem valda nesodāmības sajūta

Sarunā satiksmes eksperts Oskars Irbītis uzsver – problēma ir sistēmiska. "Policijas resursos ir 500 cilvēku iztrūkums. Tas nozīmē, ka mums trūkst ap 250 ekipāžām uz ceļiem," viņš skaidro. Rezultātā īpaši uz reģionālajiem ceļiem kontrole ir nepietiekama, kas ļauj pārkāpējiem justies nesodītiem.

"tv3.lv" galvenais redaktors Ģirts Krastiņš dalās arī ar personīgo pieredzi, salīdzinot situāciju ar kaimiņvalsti: "Igaunijā es esmu apturēts divas reizes vairāk nekā Latvijā. Tas viss aizņem 10 sekundes – atver logu, iepūš trubiņā, un viss." Viņš piebilst, ka Latvijā šādu ikdienas kontroli praktiski nejūt.

Irbītis skaidro, ka policijas noslodze ir milzīga un pēc reorganizācijas prioritātes mainījušās: "Nav vairs tikai ceļu policija – viņi reaģē uz visu, un kontrolēšanai vienkārši nepietiek laika." Taču regulāras pārbaudes būtu būtiskas, jo tās rada sajūtu, ka autovadītāji tiek uzraudzīti: "Ja cilvēku pāris reizes gadā aptur, viņam rodas sajūta – mani kontrolē, un tad negribas riskēt."

Satiksmes eskperts kā piemēru min Norvēģiju ar augstu satiksmes drošības līmeni – valsts spējusi samazināt bojā gājušo skaitu līdz 16 uz miljonu iedzīvotāju, kur tiek izmantotas tehnoloģijas un pastiprināta uzraudzība. "Tiklīdz kāds izceļas no plūsmas – ātrāks, nevienmērīgāks –, viņš tiek pārbaudīts. Tad skatās visu: tiesības, alkoholu, tehnisko stāvokli," skaidro Irbītis.

Vienlaikus diskusijā izskan kritika arī sabiedrības attieksmei. "Mums jau tā tolerēšana ar braukšanu bez tiesībām vai alkohola reibumā ir ļoti liela," uzsver raidījuma "Degpunktā" moderatore Diāna Eisaka-Vasilevska. Viņa piebilst, ka bieži pārkāpumi tiek attaisnoti, ja vien nav smagu seku: "Ja nav līķu, nav cietušo – tie ir tikai dzelži un tā ir kļūda."

Visi sarunas dalībnieki ir vienisprātis – šāda domāšana ir bīstama. "Neviens tiem mirušo radiniekiem nepateiks, ka tā bija tikai kļūda," uzsver Eisaka-Vasilevska.