Sastrēguma "apšmaukšana" pa sabiedriskā transporta joslu vairākiem šoferiem beidzas ar soda punktiem
Agresīva braukšana ir viens no izplatītākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Latvijā. Lai mazinātu negadījumu skaitu uz ceļiem, Valsts policija kontrolē vadītāju braukšanas kultūru, izmantojot dronu, tā kļūstot par nemanāmiem satiksmes novērotājiem, līdz brīdim, kad pārkāpējs sava vējstikla priekšā ierauga inspektora zizli.
Sākoties darba dienai, Valsts policija ar drona palīdzību Teikas mikrorajonā veic reidu, lai aizturētu agresīvos šoferus. Šī tehnoloģija vieglāk palīdz ievērot likumpārkāpējus, un pirmās pusstundas laikā apturēti jau trīs steidzīgie autovadītāji.
Pamatā autovadītāji tiek sodīti par sabiedriskā transporta joslas izmantošanu, mēģinot apbraukt sastrēgumu.
"Tātad Brīvības ielā virzienā uz centru viņi virzās pie "Circle K" degvielas uzpildes stacijas pa sabiedriskā transporta joslu, apbrauc sastrēgumu, pēc tam pārkārtojas vidējā braukšanas joslā un turpina kustību virzienā uz centru. Tas traktējas kā agresīva braukšana, par ko likumdevējs ir paredzējis naudas sodu no 70 līdz 280 eiro, kā arī vadītāja tiesībām tiek piemēroti seši soda punkti."
Attaisnojumi šādai rīcībai ir ikdienišķi – cilvēki ir aizgulējušies, steidzas uz darbu vai arī nepazīst pilsētu un nav ievērojuši zīmes. Nereti agresiju šoferos rada stress, kas veidojies kādā citā dzīves jomā, tomēr jāsaprot, vai tiešām ceļš būs īstā vieta, kur izlikt savas dusmas.
"Mums jau visiem kaut kur ir jāsteidzas, mēs visi gribam nokļūt savā galamērķī, bet redzam, ka kādam tomēr jāsteidzas vairāk, kāds grib justies pārāks par citiem. Bet tie iemesli reizēm ir pavisam citi – kādas citas stresa situācijas, kuras tiek izlādētas ceļa satiksmē un ar tādu braukšanu varbūt ir mazāk sakara. Tāpēc aicinātu cilvēkus pirms sēšanās pie stūres saprast, vai tu esi gatavs dienai, vai tev ir kāda stresa situācija, kas jārisina citur, nevis uz ceļa."
Arī psihologi atzīst, ka ceļš tiek izmantots kā skrejceļš dusmu izlādei. Agresija vadītājos rodas divos – kultūras un infrastruktūras līmeņos. Cilvēki vēlas, lai ceļi būtu gludi, pa tiem varētu braukt ātri. Taču vēlmi apsteigt apkārt esošos satiksmes dalībniekus veicina arī cits faktors.
"Tajās valstīs, kur vara kā vērtība ir svarīgāka, ceļu satiksmes noteikumi ir sastopami ar daudz lielāku varbūtību. Varas vērtība, proti, cilvēku vajadzība, vēlēšanās demonstrēt savu pārākumu pār citiem ietekmē pārējos. Ir kaut kāda agresīva autovadītāju grupa – tādi ir visā pasaulē, un Latvija nekad nebūs unikāla agresīvāku autovadītāju ziņā. Latvijā vienkārši ir kultūras nozīme, kompleksas situācijas, kurās cilvēki var kļūt agresīvāki. [Jaut.: Tas nozīmē, ka problēmas ģimenē arī var ietekmēt to, kāda būs braukšana?] Var ietekmēt, bet nedomāju, ka Latvijā tur kaut kas būtu citādāk nekā citās valstīs."
Grupa "Apvedceļš" – tās izpildītāji Jānis Krūmiņš un Armands Leimanis -, lai palīdzētu policijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai dzēst "ugunsgrēku" satiksmē, šoferiem ceļmalās arvien biežāk piedāvās nomierinošas skaņas, un labāk taču saņemt "Apvedceļa" vīru autogrāfus nekā policista parakstu uz protokola.
"Plānojiet laikus savu ikdienu, savus galamērķus. Rēķinieties ar sastrēgumiem, ar "korķiem", lai nav kā šorīt atsevišķiem cilvēkiem, lai tiktu garām pārējiem, jādodas pa sabiedriskā transporta joslu. Ir mašīnas, kas drīkst braukt, piemēram, elektroauto, pa šīm joslām, bet ir mašīnas, kuras nedrīkst. Tad ir jāstāv šajās rindās! Tāpat te der vecā "Apvedceļš" recepte: "Bez mums jau nesāks!"
"Tas ceļš visiem ir viens, un ir jāciena arī citi autovadītāji. Tās dažas minūtes, kuras autovadītājs it kā ietaupa, var rezultēties ar negadījumu vai naudas sodu un nepatīkamām sekām."
Reida laikā policija sodīja un brīdināja vairākus autovadītājus, šoreiz lielākoties iztiekot bez soda naudām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
