Tendence: satiksmē bojāgājušo skaits nemazinās
Apkopojot pagājušā gada statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem, policisti un satiksmes eksperti secina, ka neesam ne par soli tuvāk mērķim – samazināt bojāgājušo skaitu uz autoceļiem. Diemžēl pat gluži pretēji, letālo gadījumu skaits pieaudzis.
Atskatoties uz pagājušo gadu, kopsummā noticis 19 571 ceļu satiksmes negadījums, kas ir par 1 144 negadījumiem vairāk nekā 2020. gadā, bet mazāk nekā 2019. gadā. Negadījumos cietušas 4164 personas, no tām vairāk nekā desmitā daļa cietuši smagi.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norāda, ka samazinājums vērtējams kontekstā ar pandēmiju, taču nav pamata būt apmierinātiem, jo negadījumu un arī bojāgājušo joprojām ir daudz – 146, kas ir par sešiem vairāk nekā 2020. gadā. Smagi cietuši 470 cilvēki.
Drošas braukšanas skolas pārstāvis Edmunds Ozols piekrīt, ka 2020. gada negadījumu skaits, iespējams, samazinājās pandēmijas dēļ, bet pagājušajā gadā Covid-19 ierobežojumi situāciju tieši pasliktinājuši. Avārijas galvenokārt notiek sliktās infrastruktūras un braukšanas kultūras dēļ.
"Aizejiet uz kapiem un ieraugiet vienā skatienā 150 kapu kopiņas. Vai cilvēkam būtu jāiet bojā ceļu satiksmē, dodoties uz darbu, uz skolu vai uz kādu citu vietu? Noteikti, ka nē," uzsver drošas braukšanas eksperts.
Pēdējo četru gadu griezumā letāli negadījumi vairumā notikuši tieši saduroties transportlīdzekļiem vai automašīnai uzbraucot gājējam. Audzis to negadījumu skaits, kurus izraisījuši šoferi, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā. 2021. gadā tādi bijuši 808.
Vairāk nekā trīs reizes pieaudzis iereibušu elektroskrejriteņu vadītāju izraisītu negadījumu skaits – 71 pagājušajā gadā, 23 2020. gadā. Elektroeskrejriteņu vadītāji arī iekļūst arvien vairāk sadursmēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
