Kriminālpolicists stāsta par kabatzagļu populārākajiem mērķiem un metodēm
Apkarot kabatzādzības pilnībā ir neiespējami, taču samazināt to skaitu – pavisam reāli. To pierāda pēdējo gadu statistika, kas liecina, ka zādzību skaits samazinās. Ja agrāk tās bieži notika tieši sabiedriskajā transportā, šobrīd tramvajos, trolejbusos un autobusos uzstādīto videokameru dēļ garnadži pieklusuši.
Šobrīd visvairāk būtu jāpiesargājas tieši tirdzniecības centra "Origo" apkaimē un tuneļos, tāpat arī Rīgas starptautiskajā autoostā. Tūristiem īpaši uzmanīgiem ir jābūt Vecrīgā un Centrāltirgū, kur viņi bieži dodas ekskursijās. Vasaras sezonā arī Jūrmalā un tās apkārtnē. Visbiežāk kabatzagļi zādzības paveic 3. autobusa maršrutā; Daugavgrīva-Pļavnieki, kā arī 15. trolejbusa maršrutā; Latvijas Universitāte-Ķengarags.
"Zādzības varētu iedalīt vairākās kategorijās. Ir klasiskie kabatzagļi, kas strādā tikai Rīgas centrā, autoostā, stacijā, pazemēs un tuneļos. Tad ir iebraucēju kabatzagļi, kas jau strādā restorānos, lielveikalu centros, stāvvietās, kur jau piemeklē lielākas summas un tādus turīgākus klientus. Un tad ir narkomāni- kabatzagļi, kuri strādā visur – jebkur."
Kabatzagļu galvenais instruments ir viņu veiklās rokas. Citus instrumentus mūsdienās vairs neizmanto.
"Tas ir mīts par žiletēm, kapeikām, magnētiem. Vismaz manā 20 gadu praksē ne reizi neesmu saskāries arī šādiem paņēmieniem. Klasiskais paņēmiens – ar roku izvelk maku vai telefonu," stāsta RRP KP 2. biroja 2. nodaļas priekšnieks.
Metodes, kā tiek īstenotas zādzības, gan ir vairākas. Reizēm zagļi darbojas arī grupās, lai viens otru varētu piesegt.
"Novērš uzmanību, vienu ielenc. Upuris iet uz priekšu, līst lietus, snieg sniegs, viņš skatās uz zemi, vēl kaut kas traucē apgriezties. Pa to laiku veic zādzību. Iebraucēji zādzības veic restorānos. Kompānija atnāk pusdienās, pakarina virsdrēbes uz pakaramā. Zagļi to visu novēro, redz, ka kompānija uzsāk pusdienas, pakar turpat jaku, nāk pēc savas jakas un aptausta otra jaku un pārbauda kabatas. Augstākās klases zagļi izvelk maku, apskata to, paņem sev vajadzīgo un ieliek atpakaļ upura kabatā," stāsta Locs.
Ik gadu vidēji tiek reģistrēti 100 zādzību gadījumi Rīgas reģionā, no kuriem tiek atklāti 20. Parasti noziedzniekus aiztur pa karstām pēdām. Ja tas neizdodas, talkā tiek ņemta videonovērošana. Tikai tā var pierādīt zādzības faktu jau pēc notikuma.
Pārsvarā aizturētie ir tie, kas policijas redzeslokā nonāk atkārtoti par vienu un to pašu pārkāpumu jau vismaz 10 un pat 15 gadu garumā. Zagļiem par nelaimi, arī policisti strādā grupās un ir ļoti pieredzējuši.
"Tā ir darbinieku grupa, kas pazīst zagļus. Grupa katru dienu veic zādzību apkarošanu. Pūlī uzsāk novērošanu un aiztur kabatzaglus," saka RRP KP 2. biroja 2. nodaļas priekšnieks.
Zādzību skaits parasti pieaug, tuvojoties svētku laikam, tāpēc ir vērts iegaumēt dažas lietas, pirms ļauties iepirkšanās drudzim.
"Noziedznieki arī to zina, ka cilvēki pērk dāvanas, cilvēkiem ir līdzekļi to visu iegādāties, un noziedznieki izmanto svētku burzmu. Ieteiktu iedzīvotājiem nedaudz pie tā piedomāt," iesaka RRP KP 2. biroja 2. nodaļas priekšnieks.
Par kabatzādzībām soda ar piespiedu darbu vai cietumsodu līdz vienam gadam, un rūdītus garnadžus tas noteikti nemotivē pārtraukt noziedzīgo rūpalu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
