"Mēs paši ziņojām un prasījām, ko darīt". Lācēna zaglis Aleksandrs "Degpunktā" izstāsta, kādēļ paņēmis dzīvnieku
Kā prokuratūra skaidro, pagājušā gada pavasarī Augšdaugavas novada mežā kāds vīrietis sastapa mazu lācēnu, iespējams noklīdušu no bara. Dzīvnieku viņš, nezināmā veidā, noķēra un nolēma aizvest uz savu privāto zoodārzu, kur to turēja norobežojumā.
Drīz vien zvēru glābt ieradās Valsts policijas amatpersonas. Kriminālprocess ir noslēdzies un vīrietim par noziegumu būs jāstājas tiesas priekšā.
Brūnais lācis Latvijā ir īpaši aizsargājama suga un Republikas likums nosaka – šī dzīvnieka izņemšana no savvaļas ir ne tikai aizliegta, bet daudz bīstamāka, kā varētu šķist.
"Ja, teiksim, skatās no dzīvnieku aizsardzības likuma, tad šāda lācēna izņemšana no savvaļas ir, teiksim, traktējama kā sugas dzīvnieku izņemšana no Latvijas brūnā lāča populācijas, un faktiski ir pielīdzināma dzīvnieka nogalināšanai, jo saskaņā ar sugas bioloģiju, dzīvnieku vairs nevarēs reabilitēt tā, lai viņu varētu atgriezt savvaļā. Attiecīgi viņš tajā lāču populācijā vairs nevarēs pildīt savu funkciju, piemēram, vairoties."
Prokuratūras teikto papildina "Rīgas zoodārza" pārstāvis un dzīvnieku pazinējs Māris Lielkalns. Divu mēnešu vecs lācēns ir vidēja izmēra suņa lielumā, bet arī tad, ja zvērs tiek kaut īslaicīgi pieradināts pie cilvēka rokas, viņa laišana atpakaļ mežā, diemžēl, vairs nav iespējama.
"Ja dzīvnieks jau no mazotnes aug pie cilvēka un saņem cilvēka aprūpi, viņam praktiski zūd iespēja atgriezties savvaļā. Viņš pierod pie cilvēka, nebaidās no tā, un, nonākot dabā, turpina meklēt kontaktu ar cilvēkiem. Dzīvnieks ir pieradis pie noteikta dienas režīma — regulāras barošanas, ūdens un dzīves apstākļiem —, tāpēc nespēj pilnvērtīgi adaptēties savvaļas videi."
"Degpunktā" izdevās sazināties ar pašu privātā zoodārza saimnieku, lai saprastu viņa motivāciju ķert lācēnu. Vīrietis vārdā Aleksandrs izstāstīja, ka viss esot bijis pavisam citādāk. Mežā šo lācēnu viņš nevis aizvilināja vai noķēra, bet gan izglāba – viņš atrada zvēru vienu pašu guļam un dzīvnieks esot bijis tuvu nāves robežai. Māti nekur apkārtnē nemanīja, tāpēc zoodārza saimnieks neredzēja citu opciju kā to aizvest uz savu īpašumu un censties glābt. Aleksandrs pats esot sazvanījis Dabas aizsardzības pārvaldi un informējis, ka cietušais lācēns atveseļojas pie viņa. Taču valsts iestāde to esot redzējusi citādāk.
"Tas bija slims lācēns, kurš gandrīz nomira mežā. Mēs jau uzreiz sapratām, ka, kad mēs to paņemsim, mums sāksies problēmas. Viņi pieņēma, ka mēs gribējām ar to pelnīt naudu. Mēs paši uz sevi ziņojām. Tas ir, mēs vērsāmies dabas aizsardzībā, uzrakstījām iesniegumu, ka mums ir lācis, mēs to atradām tieši šeit. Jautājām, ko mums darīt? Un viņi, tā vietā, lai risinātu jautājumu, ko mums ar to darīt, uzrakstīja paziņojumu policijai."
Ir grūti zināt, vai tiešām situācija bija tāda kā Aleksandrs stāsta. Vīrieti apsūdz Dabas aizsardzības pārvalde – valsts institūcija atsakās par lietu sniegt komentārus. Jāatgādina vien tas, ka, neskatoties uz dzīvnieka stāvokli un mūsu prasmēm, likums aizliedz jebkādā formā no savvaļas zvērus izņemt.
Prokuratūra vīrieša nodarīto kaitējumu valstij mēra pie 30 000 eiro un kā maksimālo sodu paredz cietumsodu līdz pieciem gadiem. Tiesas datums vēl nav noteikts, bet tiesībsargājošās iestādes noteikti izskatīs kā valsts institūcijas, tā arī paša zoodārza īpašnieka liecības par notikušo.
Konkrētais dzīvnieks, kā liecina neoficiāla informācija, ir vesels bet brīvībā vairs diemžēl neatrodas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
