Rīgas pedofilijas skandāls – vainīgo izdodas atmaskot, meitenei vēršoties pie psihologa
Šantāža ar kompromitējošiem videomateriāliem digitālajā laikmetā kļuvusi par izplatītu vardarbības formu. Tā saka speciālisti, kuri ikdienu strādā ar upuriem. Piektdien, 31. janvārī, policija kriminālvajāšanai prokuratūrā nodeva lietu pret kādu jaunu vīrieti, kurš izmantoja savu nepilngadīgo kaimiņieni.
Noziedzīgās darbības veiktas kādā parastā Rīgas daudzdzīvokļu namā. Tur kāds 2003. gadā dzimis vīrietis gadiem ilgi izmantojis savu kaimiņieni – nedaudz par sevi jaunāko, bet nepilngadīgo 2007. gadā dzimušo meiteni. Varmāka arī centies viņu pakļaut, draudot publiskot kompromitējošus materiālus – slepus uzfilmētu dzimumaktu.
"Draudēja izlikt soctīklos, ja viņa paziņos kādam, pastāstīs. Šādu taktiku parasti varmākas mēdz izmantot, tādā veidā viņš upuri patur uz sava āķīša un upuris baidās no tā. Šobrīd prokuratūra uzrādīs apsūdzību, tālāk tiesas darbi. Agrāk viņš nebija tiesāts, nebija nonācis policijas redzeslokā par šāda veida noziegumiem."
Nepilngadīgā meitene meklēja palīdzību pie psihologa, nezinot, ka šis solis novedīs pie krimināllietas sākuma. Viņas atklātā atzīšanās lika policijai šķetināt ne tikai bērnības traumas, bet arī nesenus noziegumus, kurus pastrādājis viņas kaimiņš.
Pret apsūdzēto 2002. gadā dzimušo vīrieti patlaban uzsākti trīs kriminālprocesi:
- par nepilngadīgā iesaistīšanu bērnu pornogrāfijas izgatavošanā;
- par draudiem izdarīt slepkavību vai miesas bojājumus;
- par seksuāla rakstura darbībām ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu.
Par šādiem noziegumiem bargākais sods ir brīvības atņemšana līdz 12 gadiem.
Vīrietim šobrīd noteikti drošības līdzekļi – aizliegums tuvoties cietušajai un izbraukt no valsts. Viņu šobrīd citā lietā tiesā arī par laupīšanu, un pirmstiesas izmeklēšanā ir lieta, kurā viņš publiskā vietā, iespējams, uzmācies, izsekojis un izteicis draudus kādai citai pilngadību nesasniegušai personai.
"Diezgan daudz šāda veida noziegumu pie mums valstī notiek, bet šajā gadījumā bija unikāli, ka šajā kriminālprocesā bija arī draudi cietušajai, tie arī īstenoti. Tātad pēc attiecīgajiem pantiem arī notiek izmeklēšana. Ja tīri statistiski ņem, tad valstī tendence saglabājas aptuveni vienā līmenī."
Bieži vien varmāka nav svešinieks. Tas ir kāds, kuru pazīstam, tā stāsta centra "MARTA" klīniskā psiholoģe.
"Mēs visbiežāk pazīstam varmāku. Reti ir tādi gadījumi, kuros vardarbības veicējs ir kāds nepazīstams cilvēks. Visbiežāk tas ir kāds no tuviniekiem – radi, draugi, paziņas. Šeit mēs nevaram skatīties uz konkrētu acu krāsu vai matu krāsu, kas varētu liecināt par to, ka cilvēks varētu būt vardarbīgs, bet tas, kas iezīmējas – vēlme pēc kontroles, pēc dominēšanas."
Mūsdienās digitāli seksuālā vardarbība, kā to dēvē speciālisti, arvien biežāk nonāk sociālo darbinieku redzeslokā. Šantažēšana ar intīmiem materiāliem ir kļuvusi par izplatītu vardarbības formu. Biedējoši, ka šādi noziegumi nereti pāraug pat cilvēktirdzniecībā – ar upuriem tiek manipulēts, lai viņi klusētu un pakļautos.
"Arī šis gadījums pierāda to, ka ir jābūt kādai uzticības personai cilvēka dzīvē, lai cilvēks justos brīvi atklāt to, kas ar viņu notiek. Bērniem, īpaši meitenēm, ir jāmāca, ka mans ķermenis ir mans ķermenis un mani nevar aiztikt tur, kur es nevēlos, un nē nozīmē nē."
Tāpat svarīgas ir sarunas par drošību internetā – ne visiem var uzticēties. Centra "Marta" praksē vardarbības gadījumu skaits pieaug, tomēr speciālisti atzīst – sabiedrība kļūst atklātāka. Cilvēki biežāk vēršas pēc palīdzības, un tas ir solis pareizajā virzienā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
