Vai nelaimi Vecmīlgrāvī varēja novērst ar vienu barjeru?

Sarunā īpaša uzmanība pievērsta ne tikai pašam negadījumam, bet arī videi, kur tas noticis. "Pie veikala praktiski nav nekādu norobežojumu starp automašīnām un gājējiem."

"Tur nav nekas uzkrāsots uz asfalta. Cilvēki stāv pie sienas," izskan diskusijā. Tiek norādīts, ka automašīnas piebrauc ļoti tuvu vietai, kur pārvietojas cilvēki, un jebkura kļūda var beigties traģiski.

Tieši tādēļ plaši apspriests jautājums par barjerām un citiem drošības risinājumiem. Diskusijā izskan viedoklis, ka metāla stabiņi, paaugstināti trotuāri vai pat masīvākas barjeras šādās vietās varētu novērst smagas sekas.

"Labāk noskrāpēt mašīnu nekā uzbraukt cilvēkam," saka Agris Blūmfelds.

Tiek minēts, ka cilvēki bieži kritizē stabiņus, barjeras un citus ierobežojumus pilsētvidē, tomēr šādi elementi reāli pasargā gājējus. Kā piemēri tiek piesauktas degvielas uzpildes stacijas un citas vietas, kur starp automašīnām un cilvēkiem uzstādīti metāla aizsargi.

Sarunā tiek apspriests arī tas, ka daudzviet Rīgā pēc smagām nelaimēm vide tiek sakārtota tikai tad, kad jau notikusi traģēdija. Arī Vecmīlgrāvja gadījums liek uzdot jautājumu — vai vienkāršs norobežojums būtu varējis pasargāt cilvēku no invaliditātes uz visu atlikušo dzīvi?