"Zibens izlāde līdzinās kodolieroča spēkam." Eksperti skaidro, kā pasargāt sevi un mājokli
Mainīgais klimats arvien biežāk mums atnes postošu pērkona negaisu. Nesen stāstījām par kādu māju Aizputē, kas zibens spēriena dēļ nodega. Savukārt kāds puisis Rīgā vien laimīgā kārtā izdzīvoja pēc zibens izlādes. Kā sevi pasargāt no bīstamās dabas parādības, skaidroja "Degpunktā".
Pirms kāda laika stāstījām par postošu ugunsgrēku Aizputē – zibens iespēra Andra koka dzīvojamā mājā, un tā tika daļēji nopostīta.
Atšķirībā no nomesta izsmēķa vai nepareizi uzstādīta gāzes balona zibens radītais ugunsgrēks ir dabas stihija ar pārdabisku spēku.
"Apzinoties zibens spēriena jaudu, to varētu salīdzināt ar kodolieroci. Ikdienā mēs ar to nesaskaramies, mēs nesaprotam, cik tā ir milzīga enerģija," stāsta zibens aizsardzības speciālists Valters Stāde.
Taču ar zibens novedēja palīdzību var pasargāt savu māju no elektriskā lādiņa, kas var izraisīt ugunsgrēku ar neaptveramu degšanas temperatūru. Ja metāls kūst ar aptuveni 800 grādu temperatūru, zibens spēriena karstums būs virs 30 000 grādiem.
"Šo te zibens jaudu var savaldīt, šo stihiju var savaldīt, bet ir jābūt šim zibens uztvērējam," norāda eksperts Stāde.
Valters arī norāda uz bieži sastopamu jautājumu, kādu saņem no cilvēkiem – ja es iegādāšos zibens uztvērēju, vai manā mājā tas sāks vairāk spert? Eksperts atbild, ka novedējs pārtver zibeni, nevis to provocē.
"Nekādā gadījumā šis zibens uztvērējs nevar izprovocēt zibeni. Ja šai vietā no šī mākoņa izlāde nebūs, tas mākonis aizies tālāk. Tas zibens izlādēsies pa jūsu māju, šis te uztvērējs pārtvers uzlādi, novadīs zemēs un māja necietīs.
Ārpus mājas zibensdrošība ir pat vēl svarīgāka. Ja cilvēkam iesper zibens, izdzīvošanas iespējas ir teju mazākas nekā uzvarēt loterijā. Bet tieši šāda loze iekrita kādam puisim no Rīgas. Viņš trenējās šeit – pie Māras dīķa, kad pēkšņi sajuta un izdzirdēja lietavas.
Uztraukumu jaunietim gan sagādāja ārstu teiktais – viņam jebkurā brīdī var apstāties sirds. Puisis, par laimi, šobrīd veiksmīgi atkopjas, bet vienā no publicētajiem video min, ka arī citi klātesošie patvērās no lietus zem kokiem – tikai ne zem tā, kur viņš stāvēja.
Zibens datu analītiķis Raitis Sondors norāda – labāk zem kokiem neslēpties un arī tautā valdošo uzskatu, ka zibens laikā jānoguļas līdz ar zemi, eksperts apšauba – dati neliecina, ka tā ir pārbaudīta droša rīcība.
"Cilvēka augums ir pusotrs līdz divi metri. Attālums līdz mākonim ir krietni lielāks – tur ir tā starpība. Es šaubos, vai [nogulšanās uz zemes] kaut ko būtiski ietekmēs. Zibenim patīk spert augstos, elektrovadošos objektos. Ja tādu tuvumā nav, var spert jebkur. Pa māju, pa koku, pa jebkādiem objektiem."
Ja atrodaties brīvā dabā, vislabāk ir meklēt kādu pajumti, kas bloķē elektrisko saiti starp jums un tumšo mākoni. Ja atrodaties iekštelpās, labāk aizvērt ciet logus un pārliecināties, vai ir uzstādīts zibens uztvērējs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
