Atjaunotā Vikmestes dabas taka Siguldā gaida apmeklētājus

Aptuveni 3 km gara taka, kura sākas stāvlaukumā Turaidas- Raganas ceļa malā pretī Reiņa trasei (Gravzaķi) un izved līdz Krimuldas serpentīna ceļa piekājei. Taka ir ainaviski skaista, vērojami smilšakmens atsegumi. Veicama gan kājām, gan ar velo.

Teritorija bija slēgta, lai novērstu infrastruktūras bojājumus, tostarp tiltiņu konstrukcijās, ko šajā posmā bija radījusi nepiemērota ekspluatēšana.

"Vikmestes takas apkārtne ir bagāta ar avotiem un avoksnājiem jeb pārmitriem augsnes laukumiem teju visos gadalaikos. Šobrīd, ilgstošu lietavu apstākļos, taka ir vēl mitrāka kā ierasts, vietām ļoti dubļaina, savukārt infrastruktūra – ļoti slidena.

Izvairoties no slapjajiem takas posmiem, cilvēki mēdz nokāpt no ierīkotajām takām un palielināt antropogēno slodzi uz jutīgajām dabas vērtībām, kas nav pieļaujams. Tādēļ lietainās dienās un īsi pēc tām aicinām izvērtēt Vikmestes takas apmeklējumu un mudinām iepazīt citas dabas takas Gaujas Nacionālajā parkā, ļaujot Vikmestes takai nožūt," mudina DAP Vidzemes reģionālās administrācijas vadītāja Ilze Millere.

Vikmestes taka un pilskalns

Vikmestes upīte agrāk bijusi Turaidas un Krimuldas zemju dabiskā robeža. Ielejā paslēpušies vairāki gleznaini smilšakmens iežu atsegumi. Vikmestes vārds cēlies no lībiešu valodas, iespējams – Mežupīte.

Vikmestes dabas taka, saukta arī par Neskartās dabas taku, to 1990. gadā kopīgi veidoja Gaujas NP darbinieku bērni un jauniešu grupa no ASV, pēc tam viņi kopīgi strādāja Jeloustonas nacionālajā parkā ASV.

Grupā piedalījās : Ieva Bērziņa, Ilmārs Murāns, Inga Gradauska, Mārcis Mitrevics, Sandis Kalniņš. Gaujas NP ar Latvijas Vides fonda palīdzību nojauca betonētās ūdens pārgāzes uz Vikmestes, lai Vikmestē varētu nārstot lašveidīgie. Vikmestes krastos atrodas Krimuldas pilsdrupas un Vikmestes pilskalns.

Vikmestes pilskalns atrodas Vikmestes upītes labajā krastā, kādā sānu gravu satekā, nepilnu kilometru uz ziemeļrietumiem no Krimuldas pilsdrupām. Pilskalna laukums ir 55 x 75 m liels, un tā sānus trijās pusēs apņem apmēram 26 m augstas un stāvas kraujas, kas daļēji mākslīgi veidotas.

Kultūras slānis pilskalnā ir plāns un vāji izteikts, tas liecina, ka pilskalns nav bijis apdzīvots ilgi. Rietumu pusē nav krauju, šeit no līdzenās apkārtnes pilskalnu atdala 40 m garš, 4,5 m plats un 3 m augsts valnis. Vaļņa priekšā atrodas 3 m dziļš grāvis, senā ieeja bijusi vaļņa dienvidu galā. Virzienā uz A pret Vikmestes leju iespējama norobežota priekšpils vieta 100 x 100 m lielā zemes stūrī. Tagad pilskalns apaudzis ar mežu. 19. gs. otrajā pusē pilskalnu vairākkārtīgi apmeklējis Vidzemes ģenerālgubernators Suvorovs, un tādēļ tas dažreiz iztapīgi dēvēts arī par Suvorova kalnu.

Daži vēsturnieki domā, ka uz Vikmestes pilskalnu attiecas 13. gs. Indriķa hronikā minētais notikums 1206. gadā, kad Turaidas lībiešu valdnieks Kaupo kopā ar vāciešiem nogalināja savu kara draudzi, pili izlaupīja un nodedzināja. Citi uzskata, ka te, iespējams, atradusies Kubeseles pilsvieta.

Avots: tourism.sigulda.lv

Ja apmeklējumam izvēlēta kāda attālāka dabas taka vai apskates objekts un nav zināms, kāds ir tā stāvoklis, ir iespēja darba laikā sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajām administrācijām un noskaidrot reālo situāciju dabā. Kontaktinformācija pieejama pārvaldes vietnes www.daba.gov.lv sadaļā "Kontakti".