Atklāti Pompejas izdzīvojušo noslēpumi: Drosmīgi cilvēki atgriezās dzīvot drupās pēc postošā Vezuva izvirduma

Jauni dati un pēdas, kas atklātas Insula Meridionalis – Pompejas centra dienvidu rajona – atjaunošanas darbu laikā, liecina, ka pilsēta pēc izvirduma tika atkārtoti apdzīvota, domājams, izdzīvojušie, kas atgriezās, un cilvēki, kas ieradās no citām vietām.

Šī jaunā cilvēku apmetne pastāvēja neorganizētā un nedrošā stāvoklī līdz pat 5. gadsimtam, kad Pompeja beidzot tika pamesta.

Šīs hipotēzes jau bija izvirzītas agrāk, bet tagad tās, šķiet, apstiprina dati, kas parādījās darbā par "drošības pasākumiem, Insula Meridionalis atjaunošanu un nostiprināšanu Pompejos", kas publicēts Pompejas izrakumu e-žurnālā.

Kad cilvēki atgriezās pilsētā pēc 79. gada izvirduma, "augšējie stāvi joprojām bija apdzīvojami," sacīja Gabriels Cuhtrīgels, Pompejas Arheoloģiskā parka direktors.

"Cilvēki joprojām dzīvoja tur, kur pilsēta bija bijusi, un sāka dzīvot gandrīz kā sava veida nometnē, favelā, starp Pompejas drupām," skaidro Cuhtrīgels.

Cuhtrīgels teica, ka ir atrastas šo jauno Pompejas iedzīvotāju izpētes pēdas.

Viņi raka, lai atrastu dārgumus un marmoru, ko pārdot tirgū, bet bieži vien atrada cilvēku un dzīvnieku mirstīgās atliekas, kas bija miruši izvirdumā.

Šajā otrajā Pompejā, kas, pēc Cuhtrīgela teiktā, "nekad nekļuva par īstu pilsētu", telpas, kas kādreiz atradās veco māju pirmajā stāvā, kļuva par pagrabiem un alām, kur tika uzstādīti kamīni, krāsnis un dzirnavas.

Starp atradumiem, kas tika atrasti izrakumu laikā Insula Meridionalis, ir maizes krāsns, kas tika izmantota līdz 5. gadsimtam mūsu ērā, kas liecina, ka šī vieta bija apdzīvota līdz šim vēsturiskajam periodam.