Ekstrēmais tūrisms: piedzīvot pasauli ārpus ierastā

Jāatzīst, ka daļa sabiedrības šos drosminiekus sauc par pārgalvjiem un bezatbildīgiem avantūristiem, kas apdraud ne tikai sevi, bet arī glābējus, kuriem avārijas gadījumā jāsteidzas viņiem palīgā. Tomēr otra daļa apbrīno viņus par drosmi un izturību un uzlūko kā iedvesmas avotu pārvarēt iekšējās bailes un izaicināt fiziskās robežas.

Precīza tehnika, izturība, augsta koncentrēšanās un līdzsvars ir tikai niecīga daļa no "izdzīvošanas komplekta". Pat vissīkākajai kļūdai vai neuzmanībai var sekot kritiens un sāpīga piezemēšanās, kas labākajā gadījumā rezultējas ar gūtu traumu, sliktākajā – sportista nāvi. Izpletņlēcēji, beisdžamperi, klinšu kāpēji, parkūristi – tie ir tikai daži no ekstrēmo sajūtu cienītājiem.

Ik gadu 27. septembrī tiek atzīmēta Pasaules tūrisma diena. Šo tradīciju 1980. gadā aizsāka ANO Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO), kuras mērķis ir veicināt izpratni par tūrisma sociālo, politisko, ekonomisko un kultūras lomu visā pasaulē.

Proti, tūrisms nav tikai atpūta pludmalē vai brīvdienas ekskluzīvā viesnīcā. Tas ir kas vairāk arī par populārāko objektu apskati pilsētā un fotogrāfiju ar augstāko, lielāko, platāko vai šaurāko dabas brīnumu. Tūrisms ir daudzveidīgs un bieži tā jēga atklājas dziļāku personisku izaicinājumu pārvarēšanā un pašizaugsmē.

Godinot Pasaules tūrisma dienu, kanāls "National Geographic" piedāvā doties elpu aizraujošā ceļojumā un iepazīt bīstamākos sporta veidus, kas vilina asu izjūtu piekritējus!

Vertikālais izaicinājums – klinšu kāpšana

Klinšu kāpšana ir riskants sporta veids, kas prasa augstu fizisko un garīgo sagatavotību. Viena no zināmākajām sievietēm alpīnistēm Linna Hila pauž, ka "kāpt klintī ir kā dejot ar gravitāciju, tas ir nepārtraukts dialogs starp ķermeni, prātu un klinti".

Pēc ASV nacionālo parku apkopotajiem datiem, katru gadu bojā iet ap 40 klinšu kāpēju, no kuriem trešdaļa akmens sienu mēģinājuši pievarēt bez drošības aprīkojuma. Šo alpīnisma veidu dēvē par "free solo" jeb brīvo kāpšanu. Ja standarta kāpēji līdzi ņem ekipējumu – iekares sistēmu un virves, karabīnes un āķus, ķiveri un speciālus kāpšanas apavus –, tad brīvkāpēji paļaujas vien uz savu roku stingro satvērienu.

39 gadus vecais amerikāņu alpīnists Alekss Honolds 2017. gadā pārsteidza pasauli, bez aprīkojuma uzkāpjot 900 metrus augstajā "El Kapitanas" ("El Capitan") klintī Josemitu Nacionālajā parkā, Kalifornijā, ASV. Tā ir viena no prestižākajām kāpšanas vietām pasaulē.

Par viņa veikumu un gatavošanos riskantajam pārgājienam tika uzņemta dokumentālā filma "Brīvais kāpiens" ("Free Solo"), kas 2019. gadā saņēma "Oskara" balvu. Pagaidām Honolds ir pirmais un vienīgais, kurš uzkāpis šai klintī bez jebkāda nodrošinājuma, un tas joprojām tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem cilvēka sasniegumiem kalnu kāpšanas vēsturē.

Honolda Arktikas piedzīvojumam, kāpienam vairāk nekā 1200 metrus augstajā "Ingmikortilaq" klintī Grenlandē varēs sekot līdzi raidījumā "Arktikas izaicinājums ar Aleksu Honoldu" kanālā "National Geographic" piektdien, 4. oktobrī, pulksten 20.15. Savukārt viņa un alpīnista Tomija Koldvela bīstamo misiju Aļaskā varēs vērot dokumentālajā filmā "The Devil"s Climb", kuras pirmizrāde straumēšanas platformā "Disney+" jau 18. oktobrī!

Izcilais klinšu iekarotājs Tomijs Koldvels 2015. gada janvārī kopā ar alpīnistu Kevinu Jorgesonu 19 dienas cīnījās, lai pievarētu visgrūtāko "El Kapitanas" maršrutu – "Rītausmas sienu" ("Dawn Wall"). Šķietami neiespējamā misija uzrāpties gandrīz kilometru augstajā, stāvajā sienā izpelnījās plašu publicitāti medijos un abus jaunos censoņus padarīja par slavenībām.

Par šiem un citiem talantīgiem klinšu kāpējiem stāsta arī īsfilmu sērija "Great Wide Open" (2017). Tās režisors ir "Oskara" balvas ieguvējs, aktieris un grupas "Thirty Seconds to Mars", kura, starp citu, šā gada oktobrī uzstāsies Rīgā, solists Džareds Leto. Arī viņš pats ir kaislīgs klinšu kāpējs.

2020. gadā Leto kopā ar jau pieminēto Honoldu devās uz Nevadu, ASV, kur, kāpjot klintī, slavenais aktieris krita. Toreiz savā "Instagram" profilā Leto rakstīja: "Negribu izklausīties dramatisks, bet šī ir diena, kad gandrīz nomiru. [..] Es palūkojos augšup un dažu sekunžu laikā klints pārgrieza virvi, kamēr es karājos 200 metrus virs zemes. Es atceros, ka paskatījos lejā. Tās pat nebija bailes. Drīzāk sajūta – tikai ne tagad."

Ar to gan Leto aizraušanās ar ekstrēmām nodarbēm nebeidzās. "Thirty Seconds to Mars" albuma "America" reklāmas kampaņas laikā mūziķis uzkāpa "Empire State Building" Ņujorkā, ASV, un nu ir pievērsies niršanai!

Ieskatīties bailēm tieši acīs – dziļūdens niršana

Niršana ir viens no ekstrēmākajiem ūdens sporta veidiem, jo tā pakļauj cilvēku dažādiem riskiem, tostarp skābekļa trūkumam, lielam spiedienam un var pat radīt šoku vai dezorientāciju. Taču nav nekāds pārsteigums, ka arī niršanas pasaulē netrūkst drosminieku, kam ar tradicionālā sporta veida sniegtajām emocijām ir par maz.

Daži atstāj krastā skābekļa balonus un citas drošības sistēmas, lai nodarbotos ar frīdaivingu jeb brīvo niršanu. Austrietis Herberts Ničs, kurš pazīstams kā "cilvēks bez robežām", ir 33 pasaules rekordu turētājs. Viņš spēj aizturēt elpu ilgāk par desmit minūtēm!

2012. gadā Santorini, Grieķijā, Ničs uzstādīja Ginesa pasaules rekordu, nolaižoties 253,2 metru dziļumā. Viņš izmantoja novatoriskas torpēdas tipa kamanas ar ļoti lielu nolaišanās un pacelšanās ātrumu. Taču pēc desmit ūdenī pavadītām minūtēm sportists sāka izjust nopietnus dekompresijas slimības simptomus.

Šo stāvokli izraisa gāzu (slāpekļa) burbuļu veidošanās organismā, strauji paceļoties no lielāka ūdens spiediena uz mazāku. Ničs uz laiku zaudēja samaņu, ko atguva vien īsi pirms virsmas sasniegšanas. Viņu kritiskā stāvoklī nekavējoties nogādāja slimnīcā, kur viņš pārcieta vairākus smadzeņu insultus.

Sākotnējā prognoze bija, ka visu turpmāko dzīvi viņam būs nepieciešama mājas aprūpe un viņš nevarēs staigāt saviem spēkiem. Par laimi, pēc ilgstošas rehabilitācijas Ničs var staigāt, tomēr ir jāsadzīvo ar līdzsvara un koordinācijas traucējumiem. Jāpiebilst gan, ka problēmas ir, tikai atrodoties uz sauszemes. Zem ūdens viss funkcionē kā nākas un viņš turpina nodarboties ar brīvo niršanu.

Īpaši bīstama niršanas forma ir "cave diving" jeb niršana alās. Tā notiek slēgtās, nereti ļoti šaurās alu sistēmās, kur ir slikta redzamība, kas nepieredzējušam nirējam var izraisīt dezorientāciju un paniku. Parasti pie alu sienām tiek piestiprinātas virves, lai atrastu ceļu atpakaļ, taču jāatzīst, ka izkļūšana tik un tā var būt apgrūtināta, tāpēc liela uzmanība jāpievērš laikam un atlikušajam skābekļa daudzumam.

Floridas alu sistēmās pēdējos gados reģistrēts vairāk nekā 300 letālu niršanas gadījumu. Nedaudz "drošāka" ir niršana ar haizivīm. Tā notiek īpaši iekārtotās vietās, nirēji tiek ievietoti metāla būrī, tas savukārt tiek nolaists dzelmē vietā, ko iecienījušas haizivis. Nereti kārās plēsoņas tiek pievilinātas ar ēsmu, lai tūristi tās varētu apskatīt tuvāk.

Parasti haizivis nav agresīvas pret cilvēkiem, bet pēkšņas kustības var izprovocēt neparedzētu uzvedību. Šī nodarbe kļūst bīstama tad, kad netiek ievērotas drošības prasības vai niršana notiek ārpus būra. 2023. gadā visā pasaulē bija reģistrēti 69 neprovocēti haizivju uzbrukumi, no kuriem desmit bija letāli.

Viena no iecienītākajām vietām, kur iespējams nirt kopā ar lielajām baltajām haizivīm, ir Meksikai piederošā Gvadalupes sala. Vairākas slavenības ir dalījušās ar savu peldēšanas pieredzi līdzās haizivīm, piemēram, aktieri Vils Smits un Kriss Hemsvorts.

Lidojums starp dzīvību un nāvi – beisdžampings

Kas ir beisdžampings? Kaut kas līdzīgs izpletņlēkšanai, bet daudz riskantāks. Sportistam ir dota tikai viena iespēja visu izdarīt pareizi. Katra cilvēcīga kļūda, neveiksmīga apstākļu sakritība vai tehnisks traucējums var izrādīties liktenīgs.

Saukts arī par BASE lēkšanu, šis sporta veids apvieno ekstrēmo sajūtu cienītājus no visas pasaules, kas adrenalīna gūšanu grib apvienot ar unikālu un skaistu skatu baudīšanu. BASE ir akronīms, kas apzīmē četras nekustīgu objektu kategorijas: tiltus, sakaru torņus, debesskrāpjus un dabas veidojumus, piemēram, klintis un kalnus.

Sportisti lec no nekustīga objekta, tad lido brīvajā kritienā un pēc tam atver izpletni, lai palēninātu piezemēšanos. Bieži lēcējiem mugurā ir īpašs kostīms ("wingsuit"), kas atgādina lidvāveri. Atšķirībā no citiem izpletņlēkšanas veidiem, piemēram, lēkšanas no lidmašīnas, BASE lēcienus veic no daudz zemākiem objektiem, tāpēc reakcijas laiks izpletņa atvēršanai ir daudz īsāks, turklāt sportistiem ir tikai viens neliels izpletnis.

Ir aprēķināts, ka kopējais mirstības risks, lecot no dažādiem nekustīgiem objektiem, ir vidēji 1 no 60 lēcieniem. Salīdzinājumam – lidojot ar deltaplānu, tas ir 1 no 116 000 lidojumu. 2023. gadā beisdžampinga nāves gadījumu sarakstā kopš 1981. gada bija reģistrēti 480 letāli lēcieni.

Tostarp traģiskais Dīna Potera un Greiema Hanta lēciens 2015. gadā Josemitu Nacionālajā parkā, Kalifornijā, ASV. Abi pieredzējušie beisdžamperi "wingsuit" tērpos veica lidojumu no teju 2300 metrus augstās "Taft Point" virsotnes, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz slaveno "El Kapitanas" klinti. Poters no tās pašas vietas bija lēcis jau apmēram 20 reizes.

Šoreiz stāvo akmeņu grēdu abi mēģināja pievarēt tumsā. Viņiem līdzi bija fotogrāfe, kas lēcienu iemūžināja no augšas. Mirkli vēlāk viņa izdzirdēja troksni, taču nevarēja saprast, vai to bija izraisījusi izpletņa atvēršana vai trieciens. Tumsā redzēt bija grūti un, kad uz saucieniem neviens nereaģēja, viņa nosūtīja Dīnam īsziņu, uz kuru atbildi tā arī nesaņēma.

Nekavējoties tika uzsākta meklēšanas operācija ar aptuveni 100 iesaistītajiem. No rīta, saulei austot, palīgā devās arī ekipāža ar helikopteru, kas pamanīja divus uz klints atseguma gulošus ķermeņus. Neviens no vīriešiem nebija atvēris izpletni, viņi vienkārši nebija spējuši izvairīties no akmeņainā klints izvirzījuma un viens pēc otra lielā ātrumā ietriekušies tajā.

Cits slavens beisdžamperis ir Džebs Korliss, kurš ir lēcis no tādiem ievērojamiem objektiem kā Eifeļa tornis Parīzē un Kristus Pestītāja statuja Riodežaneiro. Jāpiebilst, ka šie lēcieni bija nelegāli un abos gadījumos sportists tika arestēts. Savukārt slavenais Holivudas aktieris Vils Smits savā 50. dzimšanas dienā izpildīja BASE lēcienu Lielajā kanjonā, Arizonā, ASV.

Ceļojums bez robežām

Protams, tās emocijas, kādas gūst paši beisdžamperi, izprast ir grūti, bet mūsdienu tehnoloģijas, kā "GoPro" kameras un droni, ļauj dokumentālo filmu veidotājiem uzņemt elpu aizraujošus kadrus, kas maksimāli reālistiski parāda cilvēka lidojuma skaistumu un unikalitāti.

"National Geographic" režisori septiņus gadus sekoja līdzi trim pāriem un radīja vizuāli satriecošu un emocionāli piepildītu liecību par drosmīgiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar pasaulē nāvējošāko sporta veidu. Stāsta veidotāji vēlējās noskaidrot, kas pamudina cilvēkus riskēt ar dzīvību. Tā tapa dokumentālā filma "Lido" ("FLY"). Cilvēki no malas beisdžamperus bieži raksturo kā neapdomīgu nāves kultu. Taču varoņi, kurus satiksim šai filmā, izbauda dzīvi, īsteno savus sapņus un iedvesmo apkārtējos.

Tos, kuri paši vēl nav gatavi mesties ekstrēmajos piedzīvojumos, kanāls "National Geographic" aicina pie televizoru ekrāniem sestdien, 28. septembrī, pulksten 21, kad katrs no droša attāluma varēs ielūkoties apbrīnoto, bet līdz galam nesaprasto beisdžamperu ceļojumā ārpus komforta zonas un pretī dzīves pilnībai dokumentālajā filmā "Lido"! Lai piedzīvojumiem bagāta Pasaules tūrisma diena!