Grieķija zaudē savas sniegotās ziemas, un sekas tam jūtamas arī vasarā

Paaaudzēm ilgi Grieķijas kalnu ciemati varēja paļauties uz garām, sniegotām ziemām. Taču tagad valsts strauji zaudē sniegu un līdz ar to arī nozīmīgu ūdens avotu, tūrisma un arī aizsardzības resursu pret mežu ugunsgrēkiem.

Jaunākās pētnieku aplēses liecina, ka kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem  Grieķija ir zaudējusi gandrīz 60 procentus no savas kalnu sniega segas. Pētnieki norāda, ka ziemas kļūst īsākas, snigšana savukārt vājāka un sniegs kūst daudz ātrāk nekā agrāk. Kalnu pilsētiņu iedzīvotāji atzīst, ka šīs pārmaiņas nav iespējams nepamanīt. Ziemas, kas kādreiz uz vairākām dienām ieputināja mājas, tagad bieži vien aizrit gandrīz bez sniega.

Eksperti skaidro, ka kalnu sniegs darbojas kā dabiska ūdens krātuves sistēmu, kas Grieķijas karstajās un sausajās vasarās pakāpeniski izdala ūdeni. Bez tā ir grūti uzpildīt ūdenskrātuves, izžūst avoti un meži kļūst daudz neaizsargātāki pret postošiem ugunsgrēkiem.

Ietekmi izjūt arī vietējie uzņēmēji. Slēpošanas sezonas tagad sākas vēlāk, tūristi izvēlas galamērķus ar drošāku sniega segu. Daži uzņēmumu īpašnieki ziņo par krasu apgrozījuma kritumu Ziemassvētku laikā. Vietvara šobrīd meklē veidus, kā pielāgoties, tostarp būvējot mazus dambjus un veicinot kalnu tūrismu ārpus ziemas sezonas.