Gurijā, Gruzijas subtropu reģionā, atdzimst senā tējas audzēšanas tradīcija

Rietumu Gruzijas zaļajos kalnos jau pilnā sparā norit tējas ražas novākšana. Lana Žgenti kopā ar māsu rūpīgi vāc tikai pašas labākās tējas lapas, kā to viņu ģimene darījusi jau izsenis.

"Tējas lasīšana sākas agri no rīta. Sievietes ierodas pulksten 8 no rīta, un darbs turpinās visu dienu. Kad ar rokām salasītas trīs lapas, tās tiek sakrautas īpašos grozos, un, izmantojot šos grozus, tēja tiek transportēta uz mūsu pārstrādes rūpnīcu, kur sākas tējas ražošanas process," stāsta tējas audzētāja Lana Žgenti.

Gruzijas tējas industrija kādreiz bija viena no pasaules piecām lielākajām, taču pēc Padomju Savienības sabrukuma tā gandrīz pilnībā izzuda. Žgenti ģimene, kā arī citas saimniecības reģionā, tagad cenšas atjaunot šo nozari.

"Šeit, Gurijas reģionā, klimats ir ļoti labvēlīgi tējas audzēšanai. Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka mums nav jālieto herbicīdi vai insekticīdi pret kukaiņiem, jo aukstās ziemas un sniegs dabiski palīdz kontrolēt kaitēkļus. Tas ļauj mums cīnīties ar kukaiņiem, izmantojot dabiskos resursus, bez mākslīgiem papildinājumiem," stāsta Lana Žgenti.

Tagad, pateicoties vietējo entuziastu centieniem, Gurijas reģions Gruzijā atkal piesaista tūristus. Daudzās saimniecībās tiek rīkotas ekskursijas un degustācijas, kur viesi var iepazīt īpašo gruzīnu tējas garšu. Savukārt Tbilisi tējas muzejs cenšas veicināt kvalitātes standartu izveidi un nostiprināt Gruzijas tējas reputāciju pasaulē.

"Mēs būtībā kopš 2006. gada attīstām to, kādai jābūt gruzīnu tējai, kāpēc tā ir īpaša, un izmantojam mūsu klimata radīto garšu, lai to atšķirtu. Mēs nemēģinām radīt ķīniešu vai indiešu tēju. Mēs cenšamies radīt gruzīnu tēju un to definēt," stāsta Gruzijas bioloģiskās tējas ražotāju asociācijas loceklis Giorgi Bitadze.

Ar šo nelielo saimniecību aizrautību un darbu Gruzijas tējas nozare cer atdzimt un uzplaukt arī nākotnē.