Kamēr lielā daļā Horvātijas šīs vasaras svelme sagādā problēmas, Adrijas jūras piekrastē ilgstošais karstums nesis arī kādu labumu, īpaši bagātīgu sāls ražu.
Piekrastes pilsētā Ninā milzīgās baltās sāls kaudzes no attāluma gandrīz atgādina sniegu. Sāls šeit top, izmantojot pavisam vienkāršu un gadsimtiem senu metodi. Jūras ūdeni iepludina seklos baseinos, kur saule un vējš to pamazām iztvaicē, līdz paliek sāls kristāli. Jo karstāks un sausāks laiks, jo ātrāk norit šis process.
Šovasar gaisa temperatūra pārsniegusi 40 grādus, radot gandrīz ideālus apstākļus sāls ieguvei. Vietējā ražotne prognozē, ka šogad izdosies sasniegt maksimālo ražošanas apjomu, aptuveni piecus tūkstošus tonnu. Taču nepieciešams ilgstoši sauss un saulains laiks, lietus procesu palēnina un ražas novākšana atliekas.
Sāli Ninā iegūst jau aptuveni pusotru tūkstoti gadu un ražošanas pamatprincipi kopš tā laika nav būtiski mainījušies. Mūsdienās sāls lauki kļuvuši arī par tūrisma objektu, apmeklētāji var izstaigāt baseinus, vērot sāls ieguvi un iepazīt šīs senās tradīcijas vēsturi.
Tāpēc, kamēr citviet Horvātijā cilvēki meklē patvērumu no svelmes, šeit saule un karstums ir tieši tas, ko sāls ieguvēji gaida visvairāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
