Piecas neparastas lietas, ko izmēģināt un apskatīt Tenerifē

Restorāns zem banāniem

Banāni un Tenerife ir nedalāmi. Vēl pirms piecdesmit gadiem lielākā daļa piekrastes bija banānu plantāciju pārņemta, bet līdz ar tūrisma attīstību, to aizvien vairāk aizvieto kūrorti un jaunas viesnīcas.

Tomēr banānus, kas ir lielākie zālaugi, nevis koki, kā mēdz maldīgi uzskatīt, Tenerifē joprojām audzē daudz, un ainavā plantācijas var ieraudzīt visur kur, pat ja tās "atkāpušās" no krasta. Noteikti vērts šejienes banānus nogaršot. Redzēsi, cik ļoti atšķiras garša, ja salīdzini ar Latvijā nopērkamajiem.

Jāpiebilst, ka šeit atrodamas pat banānu plantācijas, kur šie augi audzēti jau kopš 15. gadsimta. Kā vēsta oficiālā informācija, banāni ir Tenerifē visvairāk audzētais kultūraugs, ko, protams, plaši izmanto kulinārijā.

Mūsdienās, kad tūrisms kļuvis par vienu no galvenajiem ienākumu avotiem salā, arvien vairāk sastopami piedāvājumi ceļotājiem – piemēram, var apmesties viesnīcās, kas izveidotas plantāciju saimnieku mājās.

Savukārt man, novembra vidū esot Tenerifē, gadījās pabūt brīnišķīgā restorānā "Guachinche Cordero", kas iekārtots tieši starp banāniem. Ikviens var izstaigāt siltumnīcas, apskatīt kā aug gan banāni, gan kakao un kafijas pupiņas,un arī papaijas. Šis ir ģimenes uzņēmums, kur joprojām augļu audzēšana ir galvenais ienākums, bet arī lielais restorāns nes savu labumu.

Kad šeit viesojos sestdienā, pie durvīm ik pa brīdim veidojās pat rinda un skaidri bija redzams, ka šo vietu iecienījuši vietējie, nevis tūristi, kas, manuprāt, ir laba kvalitātes zīme.

Bērni ir sajūsmā par kaziņām, kas vienā siltumnīcas stūrī arī mielojas ar banāniem. Bet pieaugušajiem no ziemeļiem noteikti šķitīs interesanti, kā zied un aug banāni, jo šeit vērojams viss auga augšanas cikls.

Iesaku pagaršot uz karstas plāksnes pašiem cepamas marinētās gaļas strēmeles, vietējo kazas sieru ar Tenerifes tradicionālo zaļo un sarkano mērci, kā arī zivju kroketes. Bet saldajā ēdienā noteikti nogaršojiet tikko no koka noplūktu, mutē kūstošu papaiju.

Lieldienu procesiju skulptūru muzejs

Tenerife ir sala, kas pieder Spānijai. Un Spānija ir sena katoļu zeme. Tāpēc Lieldienas ir vieni no valsts svarīgākajiem svētkiem, ko šeit atzīmē ar plašām procesijām, kurās piedalās liels skaits cilvēku, kas nes platformas ar milzīgiem svēto rakstu tēliem.

Bet Lieldienas ir vien dažas dienas gadā. Ko darīt tiem, kas nav Tenerifē šo svētku laikā? Tiem jāiet uz procesiju muzeju jeb precīzāk baznīcu, kurā var apskatīt šīs platformas ar neparastajām skulptūrām cilvēka augumā. Skulptūrām ir grezni tērpi un koši aksesuāri.

Muzejs atrodas Tenerifes pirmajā ostā Garačiko (Garachico) Tenerifes salas ziemeļos. Te apskatāma senā salas arhitektūra, un vienā no šādām baznīcām, centrālajā laukumā, par nieka 2 eiro var apskatīt brīnišķīgas un mūsu acij ļoti neierastas skulptūras, ko ik gadu Lieldienās nes pa pilsētas ielām.

Tur ir gan madonna un eņģelīši, gan Jēzus, kas jāj uz ēzelīša, gan trīs gudrie un arī Tenerifei raksturīgais sēdošais Jēzus.

Jāpiebilst, ka Garčiko ir neparasts stāsts. 15. gadsimta beigās to dibināja kāds Dženovas baņķieris, un tā bija galvenā tirdzniecības osta, kas nodrošināja tirdzniecības satiksmi starp Eiropu un Spānijas kolonijām Amerikā. Pilsētu 1706. gadā nopostīja Teides vulkāna izvirdums, bet to atjaunoja, un tagad apmeklētāji var pastaigāties pa Garachico klusajiem laukumiem un gājēju ieliņām, kas atrodas netālu no jūras krasta. Slavenais dabas piemineklis – Garačiko vulkāniskās klints – ir redzams turpat pie krasta. Ja nav lieli viļņi, tur var arī peldēties.

Ģimenes vīna darītavas apmeklējums

Tenerife ir vulkāniska sala, kur vairāk nekā 300 dienas gadā spīd saule. Būtu grēks te neaudzēt vīnogas. Protams, ka šejienieši negrēko un tās jau izsenis te audzē. Turklāt sāļais gaiss, kas nāk no okeāna, darbojas kā pretlīdzeklis pret slimībām, tāpēc te maz lieto pesticīdus un herbicīdus.Šejienes vīnogām ir pavisam īpaša garša, kas ļauj radīt izcilu vīnu. Tādēļ noteikti vērts paviesoties kādā vīna darītavā un to nobaudīt vīnu, kas šķiet pudelē ieslodzījis saules gaismu un vasaras garšu.

Man gadījās viesoties nelielā vīna darītavā ar nosaukumu "Reverón". Tā ir ģimenes vīna darītava, kas labprāt uzņem viesus. To izveidojis tagadējā saimnieka tēvs, kura profils joprojām rotā visas pudeles.

Te piedāvā gan ekskursiju pa nelielo ražotni, gan degustāciju, kā arī veikaliņā var nopirkt gan vīnus, gan vietējo ražotāju darinātus gardumus – sierus, ievārījumus un garšvielas.

Vīna darītavā top dažādi baltie un sarkanie vīni. Bet pats īpašākais ir rozā vīns, kas brīnišķīgi smaržo pēc augļiem un ieguvis par galveno balvu skatē Provansā, Francijā, kas ir īpašs sasniegums, jo francūži taču vienmēr uzsvēruši, ka paši ir labākie vīndari.

Vīna darītavai ir arī skaists dārzs un kafejnīca, kur dzērienus baudīt.

Ja šī vīna darītava nav pa ceļam, Tenerifē var iegriezties arī vīna muzejā (Casa del Vino), kur apskatāma interesanta ekspozīcija un neliels vīna dārzs pašā okeāna krastā, kā arī iegādājami vīni no mazajām vīna darītavām visas sala.

Palmu dārzs, kas pārņēmis izgāztuvi

Vieta, ko Tenerifē noteikti iesaku izstaigāt ir palmu botāniskais dārzs jeb Palmetums. Te pirms 30 gadiem pašā okeāna krastā slējās milzīga izgāztuve – burtiski mēslu kalns. Un tad pašvaldība atdeva šo teritoriju uzņēmīgiem cilvēkiem, kam rūpēja dabas aizsardzība, un viņi te sāka stādīt visdažādākās palmas no visas pasaules.

Mūsdienās šeit apskatāmas vairāk nekā 100 dažādas palmu sugas visdažādākajos izmēros no visām pasaules malām.

Tāpat te iestādīti arī baobabi un dažādi reti augi, piemēram, no Havaju salām. Parks ir milzīgs – 12 hektārus plašs, un no tā paveras skats uz okeānu un arī slaveno Santakrusas auditorio kompleksu, kas atzīts par vienu no salas nozīmīgākajiem arhitektūras objektiem un kur ziemā klausāmi brīnišķīgi koncerti.

Brīnišķīgo palmu dārzu iecienījuši putni, kuru pirms 30 gadiem šeit vispār nav bijis, pastāstīja parka direktors. Mani visvairāk iepriecināja, ka novembrī te satiku mūsējos – slokas, melnos strazdus, zīlītes, pupuķus un citus mums pazīstamos gājputnus.

Ieeja parkā pieaugušajiem izmaksās 6 eiro, bet bērniem 2 eiro.

Pingvīnu bērnunams

Daudzi Tenerifes apmeklētāji dodas apskatīt arī iespaidīgo Loro parku, kurā mīt tūkstošiem dzīvnieku. Tomēr tas no parasta zoodārza atšķiras ar to, ka tā dibinātais fonds nodarbojas ar aizsargājamu sugu dzīvnieku un putnu glābšanu.

Un man brīnišķīgs šķiet viņu pingvīnu glābšanas projekts. Proti, šeit mīt vairāk nekā 100 pingvīni, bet neviens no tiem nav bijis savvaļā, jo Loro parka fonds saņēmis atļauju savākt tās pingvīnu olas, ko vecāki kādu apstākļu spiesti izmetuši no ligzdas un tāpēc tās savvaļā aizietu bojā. Bet tā vietā olas inkubatorā izperētas šeit.

Un lai pingvīni justos labi, te milzu angārā tiem iekārtota ledus klints, baseins ar sāļu jūras ūdeni no griestiem visu laiku birst sniedziņš. Pingvīnu mājā ir stikla sienas, lai ļaudis šortos varētu lūkoties uz šo ziemas pasaku, netraucējot putnus. Skats ir iespaidīgs, un var lieliski novērot pingvīnu sabiedrību.

Parkā var apskatīt arī šimpanzes, lauvas, ļoti dažādus papagaiļus, kas arī šeit tiek glābti, un ikviens apmeklētājs var vērot vetārstu darbu klīnikās. Tāpat arī vērot, kā zinātnieki pēta papagaiļu uzvedību un darbības.

Divdomīgi varētu šķist papagaiļu, vaļu, delfīnu un jūras lauvu šovi, kas arī manī raisīja pārdomas par dzīvnieku uzdevumiem un labbūtību, bet, kā pastāstīja parka saimnieki, visi dzīvnieki tiek aprūpēti un līdzekļi tiek nodoti dzīvnieku aizsardzībai un arī šis ir vieds, kā stāstīt un izglītot cilvēkus par dzīvnieku pasauli.

Ņem vērā, ka parks ir ļoti iecienīts. Tāpēc ieteiktu to apmeklēt uzreiz pēc atvēršanas.

Informācija par darba laiku un biļetēm pieejama šeit. 

Šis ir trešais raksts stāstu sērijā par vienu no Kanāriju salām – Tenerifi. "tv3.lv" salu pēc tūroperatora "Join Up " uzaicinājuma apmeklēja novembra vidū. Stāstu par par iespaidīgo Teides vulkānu un tā ainavu, kas ir tik līdzīga Marsam, ka šeit NASA izmēģina savus robotus, lasi te. Savukārt par Milžu klintīm Los Gigantes raksts pieejams šeit.