Septiņas idejas kā pavadīt laiku Raunā

Tūristus Rauna piesaista ar savu daudzveidību un unikalitāti. Tūristiem iespējams apskatīt dabas objektus, arhitektūras pieminekļus un vēsturiskas vietas. Raunas pagātne un skaistās dabas ainas ir pietiekoši liela bagātība, lai tūrists vēlētos atgriezties ne vienu reizi vien.

Raunas pilsdrupas un skatu tornis

Raunas pils celta 14. gs. otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā – no septembra līdz februārim. Vīstaču grāmatā "Rauna citkārt un tagad" ap 1900. gadu rakstīts, ka Raunas pils ir pieskaitāma pie stiprākajām Vidzemes pilīm. Šobrīd tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.

Sākoties Livonijas karam, pils būtiski necieta, jo, pateicoties runām, kas bija izplatījušās par Krievijas kņaza Ivana IV nežēlību, Krievijas kņazistes karaspēks to ieņēma bez cīņas. Arī 16. gs. beigās, kā liecina 1582. gada revīzija, pils vēl bija labā stāvoklī – bija saglabājušās visas celtnes. Lielākos postījumus Raunas mūra pilij nodarīja Polijas – Lietuvas konflikts ar Zviedrijas karalisti 17. gs. sākumā un vidū.

Pēc pēdējā konflikta Zviedru pārvalde pili vairs neatjaunoja un tā zaudēja savu nozīmi kā cietoksnis. 1683.gadā tika izdota pavēle likvidēt tās nocietinājumus – tika uzspridzināti priekšpils nocietinājumu posmi un starp tiem izveidotie aizsardzības torņi. Lai gan 17. gs. beigās (kā liecina 1688.gada revīzija) galvenie pils korpusi atradās salīdzinoši labā stāvoklī, tad aptuveni 100 gadus vēlāk tie bija jau drupu stāvoklī.

Vairāk par informācijas par Raunas pilsdrupām un skatu torni šeit.

Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas pirmsākumi datējami ar 14. gs. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākus postījumus un pārbūves darbus.

1577. gadā krievu karaspēks ieņēma Raunu un izpostīja arī baznīcu. Zviedru – poļu kara laikā, atjaunotā baznīca, atkal tika izpostīta.

Vēstures liecības vēsta, ka 1613. gadā (17.gs.) baznīca ir bijusi bez jumta, bet 1724. gadā (18.gs.) tā minēta kā sabrukusi.

Pēdējie pārbūves darbi tika veikti 1937. gadā, arhitekta Paula Kundziņa vadībā. Šo remontdarbu laikā baznīcas fasādē tika atsegti seni plienakmeņu ciļņi – "Kristus pie krusta" (13. – 14. gs. virs dienvidu ieejas) un "Ādams un Ieva" (16.gs. virs torņa ieejas), kas ir unikāli Latvijas mākslas vēstures pieminekļi.

17.gadsimta otrajā pusē šeit kalpoja viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem mācītājiem – Jānis Reiters – izdeva Tēvreizi 40 valodās, kā arī iesāka tulkot Bībeli latviešu valodā.

Vairāk par Raunas evaņģēliski luterisko baznīcu šeit.

Interaktīvā izziņas un dabas taka Raunā

Raunas parka teritorijā ar LEADER projekta programmas palīdzību ir izveidota dabas taka ar elementiem, kas vienlaikus ir gan rotaļu , gan fizikas elementu atainojums dabā.

Šī izzinošā taka tiek dēvēta arī par "Fizikas āra laboratoriju", kuru apmeklēt ir aicināti dažāda vecuma un klašu kolektīvi, izmantojot taku kā neformālās izglītības rīku.

Takā ir vairāki interaktīvi objekti, kuri caur spēles un interaktīvas iesaistes principiem atklāj vairākus dabiskos fizikas likumus. Elementos ir iespējams uzzināt par tādiem likumiem kā svārstība, kustības ātrums, smaguma centra atrašana un daudz kas cits.

Ieeja takā no Parka ielas puses, ejot cauri koka caurules namiņam.

Vairāk par interaktīvo izziņas un dabas taku Raunā šeit.

Raunas dzirnavas

Dzirnavas minētas jau 17. gadsimta dokumentos. Tagad redzamais upes aizsprosts ar trīs sliekšņiem ierīkots 1887. gadā. Raunas dzirnavās 1900. gadā, kā papildus dzinējspēks darbu veikšanai, tika ierīkots tvaika motors.

1921. gadā dzirnavas īpašumā ieguva vietējā lauksaimniecības biedrība, un tās kļuva par pagasta lielāko rūpniecības uzņēmumu. Dzirnavās ierīkoja arī divas ar ūdens turbīnām darbināmas elektrības stacijas, kas nodrošināja mājsaimniecības ar elektrību. Tagad dzirnavas pieder privātam uzņēmējam, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu.

Raunas dzirnavas ir iekļautas aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Vairāk par Raunas dzirnavām šeit.

Dabas taka Raunā

2013. gadā izveidotā veselības taka jeb, kā to iesaukuši vietējie un Raunas viesi, Dabas taka ved gar Raunas upes labo un kreiso krastu. Nepilnus 2 km garajā takā ir iespējams izbaudīt dabas un vēstures daudzveidību.

Baltie smilšakmens atsegumi, akmeņainā Raunas upes gultne un industriālais mantojums mijas ar stalto Tanīsa kalnu, noslēpumaino Velnalu un neskartas dabas stūrīšiem.

Dabas taka ir aprīkota ar daudzvedīgiem fizisko aktivitāti veicinošiem elementiem. Tā ir lieliska vieta, kur netraucēti baudīt dabu, izvēdināt galvu vai vienkārši izkustināt kājas nesteidzīgā pastaigā.

Vairāk par dabas taku Raunā šeit.

Tanīsa pilskalns

Tanīsa kalns ir pilskalns Raunā, kurš atrodas pie Līčupes ietekas Raunas upē, Raunas upes labajā krastā un ceļa Priekuļi – Rauna (P28) kreisajā pusē.

Tanīsa pilskalnu var dēvēt par "Raunu pirms Raunas". Tas atgādina par senāko Raunas vēsturi vai Raunas kā apdzīvotas vietas pirmsākumiem, jo tā bija pirmā vieta, kur uz dzīvi apmetās cilvēki šajā pusē. Kalns ticis apdzīvots jau kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras, kad šeit uz dzīvi apmetās somugri un savam valdniekam kalnā izveidoja apmetni.

Tanīsa pilskalns bija viens no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem seno latgaļu pilskalniem. Vēsturnieki domā, ka šeit bijusi teiksmainā Beverīnas pils. Cita versija stāsta, ka šeit varētu būt bijusi varenā Satekles pils, kurā valdīja seno latgaļu virsaitis Rūsiņš.

Vieni no apjpmīgākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem pilskalnā notika 1927. gadā arheologa Franča Baloža vadībā. Pilskalna ziemeļaustrumu daļā tika uzieta koka celtne ar divām dzīvojamām telpām un krāsni priekštelpā. Celtne ir attiecināma uz 11. – 13. gadsimtu.

Kalna augstums ir 60 metri virs jūras līmeņa un 25 metri virs Dzirnezera dīķa līmeņa. Kalna 100 metrus garā un 30 m platā virsma ir nolīdzināta, kalna malas ir pastāvinātas. Virsmas ziemeļaustrumu galā ir 3 metrus augsts valnis, bet dienvidrietumu nogāzē – pusmetru augsts valnis. Kalna dienvidaustrumu malā izveidota apmēram 25 m plata terase. Pret upi vērstajā nogāzē ir neliela ala.

Šobrīd Tanīsa pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Vairāk par Tanīsa pilskalnu šeit.

Savvaļas zirgi un govis viesu nama "Jaun-Ieviņas" teritorijā

Viesu nama "Jaun-Ieviņas" teritorijā ir iespēja apskatīt 2003. gadā no Nīderlandes ievestos Konic Polski zirdziņus un doties izzinošā ekskursijā par zirgu lomu saimniecībā. Ekskursijas laikā viesiem ir iespēja pietuvoties ļoti tuvu šiem miermīlīgajiem un neatkarīgajiem dzīvniekiem.

Saimniecībā ganās arī savvaļas govis, kas ir gaļas šķirnes liellopi, tās lieliski sadzīvo vienā teritorijā ar zirgiem. Govju baru veido Sīmentāles šķirnes vaislas bullis un dažādu krustojumu govis ar teļiem.

Vairāk informācija par "Jaun-Ieviņas" šeit.