Trīs krāšņi jūgendstila nami, ko Latvijā vērts apskatīt ikvienam

"Jēdzienu "jūgendstils" lieto, lai apzīmētu stilu, kas uzplauka Eiropas vizuālajās mākslās, t. sk. arhitektūrā, 19. un 20. gadsimtu mijā. Latviešu valodā jēdziens ir aizguvums no stila nosaukuma vācu valodā – "Jugendstil", kas veidojies jau 19. gadsimta beigās kā atvasinājums no Minhenē izdotā mākslas žurnāla Jugend (1896) nosaukuma (Jugend "jaunība"). Mūsdienās stila apzīmēšanai starptautiski plaši izmanto jēdzienu "Art Nouveau" ("jaunā māksla"), ko franču valodā kā atvasinājumu no Parīzes mākslas galerijas "Jaunās mākslas nams" (Maison de l"Art Nouveau, 1895) nosaukuma lieto jau kopš 19. gadsimta beigām," teikts Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā.

Rīga ir viena no pilsētām ar lielāko šī stila arhitektūras mantojumu pasaulē, līdzās Parīzei, Prāgai, Barselonai un citām pasaules metropolēm.

Jūgendstilam raksturīgas lokveida līnijas, košas krāsas, ornamenti, arī skulptūras un rotaļīgi rotājumi. Vieta Rīgā, kur viskoncentrētāk apskatāmas šī stila pērles, ir klusais centrs. Kā raksta arhitekts Jānis Krastiņš, tajā "jūgendstila ornamentālo rotājumu spēle vietām pāraug īstā uguņošanā, bet solīdi atturīgā, vienīgi pelēkā toņu gammā ieturētā nacionālā romantisma nopietnība spēj būt pārsteidzoši krāsaina."

Pēkšēna nams Alberta ielā

Lai uzzinātu vairāk par jūgendstilu, noteikti vispirms jādodas uz muzeju "Rīgas Jūgendstila centrs". Tas atrodas vienā no lepnākajiem Rīgas šī stila namiem Alberta ielā 12.

Muzejs mājas radis arhitekta, jūgendstila meistara Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes 1903. gadā projektētajā un 1905. gadā celtajā namā.  Tas izvietots Alberta un Strēlnieku ielas stūrī un akcentēts ar izteiksmīgu tornīti.

Rīgas Jūgendstila centrs atrodas plašajā pirmā stāva dzīvoklī, kur kādreiz dzīvojis pats tā arhitekts K. Pēkšēns, un pagraba stāva telpas. Muzejs iekārtots kā grezns 20. gadsimta sākuma dzīvoklis ar saloniem, virtuvi, sanitārajām telpām un citām modernām ietaisēm.

"Ēka izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu apjomu plastiku un izteiksmīgu siluetu. Tai ir vairāki tālu izvirzīti rizalīti, erkeri, balkoni, lodžijas, zelmiņi, stūra tornis un masīvi ieejas portāli.

Izmantoti atsevišķi renesanses vai viduslaiku arhitektonisko formu motīvi, taču celtnes koptēls tuvs nacionālajam romantismam," teikts Jūgendstila centra mājaslapā. Par citām Rīgas jūgendstila pērlēm vairāk lasi šeit. 

Savukārt, dodoties augšā pa fantastiski skaistām kāpnēm, šajā pašā namā 9. dzīvoklī atradīsi arī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju (ieeja no Alberta ielas).

Starp citu, muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" aicina gan lielus, gan mazus svinēt Pasaules jūgendstila dienu un apmeklēt ekskursijas pilsētvidē! 10. jūnijā sarūpētas radošas aktivitātes bērniem un ieeja muzejā par īpašu cenu. Vairāk lasi šeit. 

Lūznavas muiža

Ne tikai nami galvaspilsētā, bet arī vairākas muižas un sabiedriskas celtnes citur Latvijā var lepoties ar brīnišķīgu jūgendstila mantojumu. Viena no tādām ir netālu no Rāznas ezera esošā Lūznavas muiža, kas mūsdienās atdzimusi par īstu tuvas un tālas apkaimes kultūras centru.

Lūznavas muižas kungu māja sākta būvēt 1905. gadā. Ēka ir ļoti neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas iemieso 20. gadsimta sākuma Eiropas arhitektūras un mākslas tendences.

Jāpiebilst gan, ka muižu pabeidza vien īsi pirms Pirmā pasaules kara – 1911. gadā, jo būvniecība aizkavējās 1905. gada revolūcijas dēļ.

Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem. Interesanti, ka šajā ēkā nekur neatradīsiet simetriskus elementus. Uz jumta novietots jūgendstila vējrādis, uz tā redzams ēkas uzcelšanas gads — 1911.

No 1911. līdz 1915. gadam Lūznavas muiža (tajā laikā zināma kā Dlužņevas muiža) bija ievērojams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki. Uz muižu saimnieki parasti atbrauca maijā un septembrī aizceļoja uz pastāvīgo dzīvesvietu Itālijā.

Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki ir spiesti pamest savu īpašumu un aizbraukt uz Itāliju, uzticot muižu tās pārvaldniekam Ksendzopoļskim, teikts muižas mājaslapā. 

Kara laikā daudz kas tika iznīcināts, bet pēc tam šeit ilgu laiku bijusi skola un citas iestādes.

Mūsdienās te notiek koncerti, izstādes, semināri, konferences, svinīgas norises, laulību ceremonijas un izzinošas ekskursijas. Vieglā sasniedzamība, taču vienlaicīgi būšana prom no pilsētas kņadas ļauj veltīt domas galvenajam – svētku, ikdienas vai darba svinēšanai.

Jāpiebilst, ka no 1. jūnija līdz 28. oktobrim norisinās Latvijas piļu un muižu apceļošanas akcija. Tajā piedalās arī Lūznavas muiža. Vairāk informācijas šeit. 

Dubultu luterāņu baznīca

Vēl viens izcils jūgendstila paraugs ir Dubultu luterāņu baznīca Jūrmalā. Tā jau pirmajā acu uzmetienā ļoti atšķiras no pirmajiem diviem šajā rakstā minētajiem objektiem, bet, tāpat iemieso jūgendstila liekto līniju un romantisma elementus.

Baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis pēc slavenā arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa projekta. Būvniecība sākta 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī.

Kā liecina avoti, šī būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu. Zināms, ka baznīcas torņa pulksteni dāvināja kokrūpnieks un kuģu īpašnieks Jēkabs Putniņš, zvanus un altāri barons Ernests Firkss, altāra lukturus Līza Ose.

Pirmā pasaules kara laikā, gatavojoties aizsardzības kaujām, 1915. gada vasarā krievu armija gatavojās uzspridzināt baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram J. Verīgo. Tā nu šis nams saglabājies neskarts līdz pat mūsdienām un ir labi pamanāms kūrortpilsētas panorāmā.