Uko ielejā Argentīnā saule vēl tikko modusies, bet vietējie jau lasa vīnogas ar rokām, saudzīgi un uzmanīgi. Starp vīnogulājiem staigā vistas, rakņājoties pa zemi pēc kukaiņiem, it kā būtu vīna darītavas personīgās apsardzes vienības pret kaitēkļiem.
Saimniecības vadītājam acīs mirdz lepnums. 2011. gadā viņi sāka ar tīru zemi un nolēma – nekādas indes, ķīmiju, tikai daba un tās ritms. Pēc ražas vīnogu mizas un kauliņi nenonāk atkritumos – tie kļūst par komposta sastāvdaļu, kam pievieno zirga mēslus.
"Tā rodas apburtais loks", saka saimnieks. "Mēs ražojam vīnu, bet atdodam augsnei vēl vairāk, nekā paņēmām."
Saimniecība dzīvo pēc Mēness kalendāra — šodien ir augļu diena, tātad ideāls brīdis ražai, jo Mēness vilkme palīdz sulai palikt vīnogās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
