Dabas muzejā aizritējusi ikgadējā lielā sēņu izstāde

Latvieši un sēnes. Tur ir īpaša saikne. Grozs rokās un došanās mežā daudziem ir neatņemama rudens sastāvdaļa, bet šeit Latvijas Nacionālajā dabas muzejā tās ir sapulcētas vienuviet- no ēdamajām līdz pat tādām, kuras labāk neaiztikt.

Par izstādes zvaigzni kļuvusi šī gada sēne – zaļā stiklene – koša un reti sastopama pļavu sēne, kas muzejā atceļojusi no Ventspils novada.

"Es pat rokās to nevaru paņemt – tā ir zaļā stiklene, ļoti skaista, koša, spilgta.  Zālainās vietās, patiesībā tā ir pļavu sēne. Ļoti skaista zarainā dižadatene, piemēram, viena no pasaules skaistākajām sēnēm," stāsta mikoloģe Inita Dāniela.

Kopumā šīs vasaras laikapstākļi bijuši sēnēm ļoti  labvēlīgi. Tagad, rudenim iestājoties, mežos  pamazām parādās arvien plašāks sēņu klāsts.

"Ar tādu mitrumu un siltumu, sēnēm ļoti labvēlīgiem apstākļiem, brīžiem bija kā bija – ļoti daudz gaileņu, bet nebija daudzveidības. Tagad tā daudzveidība ir, bet arī nevarētu teikt, ka ļoti daudz visa kā," saka Dāniela.

Daudzi uz izstādi nāk ar zinātkāri – lai noskaidrotu, kādas sēnes līdz šim palikušas nepamanītas – tādas, kuras ikdienā nenonāk grozā.

"Ir ieplānoti divi sēņošanas pasākumi – viens ar darba kolēģiem un otrs individuāls. Paskatīties, varbūt es varu atcerēties kādu jaunu sēni, kuru es līdz šīm neesmu pazinusi un esmu gājusi garām mežā. Par gailenēm – es nezināju, ka ir tik daudz un dažādas ēdamas gailenes, es zināju tikai parastās dzeltenās," saka Antra.

Velta ir kvēla sēņotāja – atbraukusi uz Rīgu, lai iepazītu jaunas, vēl nezināmas sēnes: "Es varu redzēt to sēni, ar kuru var krāsot dzijas – es to nofotografēju un man būs, kā saka, ko paskatīties un varbūt arī atcerēties, varbūt arī izmantot kādreiz."

Kā ik katru gadu sēņu izstādi veidoja ne tikai muzeja speciālisti, bet arī paši apmeklētāji – nesot līdz savus atradumus no mežiem un dārziem.