Kabaci vajag? Kabaču un ķirbju stādīšanas laiks
Ražas laikā kabacis ir tas dārzenis, ko kaimiņš piedāvā kaimiņam un arī tiem, kam nav sava dārziņa, var saēsties kabaču pankūkas. Ķirbis goda vietā tiek celts Halovīna laikā un rudeni katra saimniece dalās ar savu garšīgāko ķirbju zupas recepti.
Ar jautājumu: Kabaci vajag?, vari iegūt draugus uz mūžu vai kaimiņus, kas izliksies, ka šajā laikā kļuvuši kurli. Varbūt tieši tavs ķirbis būs tik liels un varēsi piedalīties ikgadējā lielā ķirbja konkursā.
"Mārupes sēklas" dalās ar padomiem, kā izaudzēt kabačus un ķirbjus savā dārzā. Kabači un ķirbji ir siltummīļi.
Kabaču audzēšana
Kabači ir ķirbjaugu dzimtas (Cucurbitacea) viengadīgi augi, kuru popularitāte pēdējos gados Latvijas patērētāju un ražotāju vidū ir ievērojami pieaugusi.
Kabaču audzēšanai piemērotas auglīgas, irdenas, ātri iesilstošas smilšmāla un mālsmilts augsnes.
Dobe ir jāizrok dziļi. Ideālais dziļums ir 30-35 cm. Augsnei vēlams pievienot nedaudz komposta vai satrūdējušus kūtsmēslus. Laukam jābūt aizsargātam no vēja, jo stiprs vējš mēdz ievērojami bojāt augus. Kabači patīk saulaina vieta, bet ļoti karstā laikā pusdienlaikā tos vēlams noēnot.
Kabači ir siltuma prasīgi: sēklu dīgšana sākas pie augsnes temperatūras 12-15°C, bet optimālā temperatūra to dīgšanai ir 25-30°C. Pie gaisa temperatūras zem 10°C visi augšanas procesi augā apstājas. Pie zemas temperatūras daļa sadīgušo sēklu var aiziet bojā. Optimālā augšanas temperatūra ir 22-26°C.
Pašu agrīnāko ražu iegūst siltumnīcās un zem plēves segumiem, nedaudz vēlāk ienākas raža zem agrotīkla un paši pēdējie sāk ražot ar tiešo sēju sētie kabači atklātā laukā bez segumiem.
Audzēšanai neapkurināmās plēves seguma siltumnīcās vai lecektīs piemērotākas ir agrīnākas kabaču šķirnes, jo tās īsākā laikā dod augstākas ražas. Kabačus zem segumiem laukā var stādīt relatīvi agri – maija pirmajā pusē, savukārt bez segumiem tos var sēt vai stādīt tikai tad, kad vairs nedraud salnas.
Daudzas hibrīdās kabaču šķirnes ir ļoti ražīgas līdz 60 t/ha, bet mazdārziņos, ja kabači tiek regulāri laistīti var izaudzēt pat 7 – 10 kg/m2
Stādīšanas attālums starp augiem 60-70 cm. Sēšanas dziļums ir apmēram 4 cm. Pēc stādīšanas vai iesēšanas kabači rūpīgi jālaista.
Ķirbju audzēšana
Ķirbjus var audzēt no stādiem, kā arī sēt uz lauka. Audzējot no stādiem, ražu iegūst agrāk nekā ar tiešo sēju.
Ķirbjus var stādīt jau maija beigās, bet pavisam droši – jūnija sākumā, kad augsne ir gana iesilusi un vairs nedraud salnas.
Agrīnākas ražas ieguvei labāki būs stādi ar divām līdz trim lapām. Stādus audzē podiņos ar diametru vismaz 8 – 10 cm. Ķirbjus dēstiem jāsēj aprīļa beigās vai maija sākumā.
Augot ķirbju vasas izplešas uz visām pusēm un aizņem diezgan lielu platību, tāpēc ērtāk stādīt vienā rindā, 50 – 80 cm attālumā augu no auga, ar 150 – 200 cm platām rindstarpām. Augu rindas var nosegt ar melno plēvi.
Ķirbjiem patīk augsnes, kas bagātas ar trūdvielām. Stādīšanas vietā vēlams iestrādāt satrūdējušus kūtsmēslus vai kompostu, kā arī audzēt uz komposta kaudzes vai komposta kaudzes maliņā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
