Plastmasas vai dabīgā: kura eglīte ir labāka klimatam un videi

Ziemassvētku laikā tiks nocirsti vairāki miljoni eglīšu. Rotājot mākslīgās eglītes, teorētiski tiks ietaupīts milzīgs skaits koku. Un ir vēl kas, kas no pirmā acu uzmetiena runā par labu plastmasas eglītēm, plastmasas egli var izmantot atkārtoti.

Tas novērstu dārgo koku CO2 transportēšanu no meža, nogādājot eglītes tirdzniecībā. Taču ir kāds "āķis", jo četras no piecām plastmasas eglītēm tiek ievestas no Ķīnas, lai kompensētu CO2 izmaksas par šādas eglītes transportēšanu, tā būtu jārota vismaz 20 Ziemassvētkus. Kanādas zinātnieki to jau aprēķināja 2009. gadā.

Saskaņā ar jaunāko "British Carbon Trust" pētījumu, plastmasas eglīte, kas tiek lietota 10 gadus, ir videi draudzīgāka nekā dabiskā eglīte. Protams, šie aprēķini ir ļoti aptuveni, jo klimata vai ekoloģiskajā līdzsvarā jāiekļauj informācija par to, vai eglīte ir no dabīgā meža, ceļmalas vai ir augusi egļu stādījumos, kuros tika izmantoti mēslošanas līdzekļi un smidzinātāji, kādi ir egles piegādes ceļi un kā koks pēc svētkiem tiks utilizēts.

Ir milzīga atšķirība, vai koks trūdot nonāk poligonā, kur tas izdala metānu, kas ir 25 reizes kaitīgāks klimatam, nekā vienkārši sadedzinot. Dedzinot koks izdala tikai tādu oglekļa daudzumu, ko tas izmantoja augšanas procesā.

"Carbon Trust" lēš, ka divus metrus garš skuju koks, kas nonāk poligonā, izdala aptuveni 16 kilogramus CO2. Tas attiecas uz visām klimata gāzēm, ņemot vērā klimata ietekmi uz CO2. Sadedzinot, ir tikai aptuveni 3,5 kilogrami.

Savukārt plastmasas eglītes izdala 40 kilogramus CO2. (Divas trešdaļas no tās klimata pēdas nospieduma nāk tikai no plastmasas ražošanas un pārstrādes.) Atkarībā no tā, kā dabīgā egle tiek utilizēta, mākslīgā Ziemassvētku eglīte rada divas līdz desmit reizes vairāk klimatam kaitīgo izmešu.

Tāpēc, ja neesi gluži pārliecināts, ka tik ilgi izmantosi vienu un to pašu plastmasas egli, un nevēlies nodarīt kaitējumu videi, tad atnes eglīti no meža pats vai arī nopērc no vietējā audzētāja. Arī šogad Latvijas iedzīvotāji var Latvijas Valsts Mežos nocirst sev vienu Ziemassvētku eglīti.

Mazāks kaitējums un alternatīva mākslīgajām un dabīgajām eglēm ir dažādi skuju koku zari. Jau vairākus gadus tiek piedāvātas eglītes podiņos, kuras pēc svētkiem var iestādīt, lai tās turpina aug un priecēt.