Bez sēņošanas un ogošanas dzīvot nespējam. Vai tradīcijas dzīvos mūžam?

Pētnieki ir ieviesuši "Savvaļas stāstu" platformu, kur ikviens var dalīties ar saviem pieredzes stāstiem no meža – sākot no pārsteidzošiem atradumiem līdz aizkustinošiem piedzīvojumiem. "Mēs lūdzam cilvēkus stāstīt jebko, kas viņiem mežā šķitis interesants – vai tas būtu pārsteigums par lielāko atrasto sēni, vai aizraujošs piedzīvojums ar ģimeni," stāsta Grīviņš.

Pētījumi atklājuši, ka sēņošanas un ogošanas tradīcijas ir cieši saistītas ar Latvijas identitāti. Tomēr pastāv bažas, ka zināšanas par savvaļas augiem un to izmantošanu pakāpeniski mazinās. "Cilvēki arvien biežāk saka, ka iet sēņot, bet viņu zināšanu klāsts par ēdamajām sēnēm sarūk. Ja šīs zināšanas netiek koptas, pastāv risks, ka šī tradīcija var izzust," norāda Grīviņš.

Latvijā, kur meži klāj aptuveni 50% teritorijas, to nozīme sabiedrībā ir neatsverama. Mežs kalpo ne tikai kā ekonomisks resurss, bet arī kā vieta atpūtai un sociālajai labklājībai. "Ja daudzi no mums dodas uz sporta zāli, lai uzturētu sevi formā, tad mežs piedāvā to pašu – tikai dabiskā vidē, kur iespējams salasīt ogas un sēnes, ko vēlāk izmantot pārtikā," skaidro pētnieks.

Pētnieki cer, ka "Savvaļas stāstu" platforma kļūs par ilgstošu iniciatīvu. Plānos ir apkopot stāstus grāmatā, lai popularizētu un saglabātu Latvijas tradīcijas nākamajām paaudzēm. Ikviens interesents tiek aicināts dalīties ar saviem meža stāstiem, apmeklējot RSU mājaslapu un aizpildot īpaši izveidotu formu.

"Savvaļas stāsti atspoguļo mūsu identitāti, un katram no mums ir kāds meža piedzīvojums, ko pastāstīt," uzsver Grīviņš.