Visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Kādas spējas piemīt populārākajām Jāņu zālēm?
Līgo un Jāņos tradicionāli pinam vainagus un rotājam mājas un svinību galdu ar dažādām Jāņu zālēm. Par populārākajām Jāņu zālēm, to iedarbību un spēku stāsta "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Jāņu zālēm der dažādi augi, kas atrodami pļavās un laukos – madaras, āboliņš, margrietiņas, rudzupuķes, pelašķi, magones, vīgriezes, nārbuļi, baldriāns, papardes un citi. Jāņu zāles, tāpat kā ārstniecības augus, ir ieteicams ievākt no rīta puses, kad rasa nožuvusi, vai vakarpusē. Šos augus nevajadzētu vākt dienas karstākajā un saulainākajā laikā, jo tad augi ātri novītīs.
Jāņu zāles iespējams izvēlēties ne vien pēc to krāsas un izskata, bet arī pēc to vērtīgajām īpašībām. Tā, piemēram, pret galvassāpēm palīdzēs vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze.
Mundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, vīgrieze, melisa un kumelīte.
Savukārt kalmes var izmantot svētku vainagu pamatam, un tās arī var izkaisīt pa svinību vietas grīdu, jo tām piemīt patīkama smarža.
Jāņu zāļu vērtīgās īpašības
Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta, kādas vērtīgās īpašības piemīt populārākajām Jāņu zālēm, un sniedz padomus, kā tās izmantot:
- Margrietiņas jeb pīpenes veido krāšņu svētku vainagu un izsenis tiek uzskatītas par laimes nesējām.
- Madaras palīdz pret iekaisumu, nomierina un palīdz dziedēt brūces.
- Asinszāli plaši pazīst kā dabīgu antidepresantu, jo tai piemīt nomierinoša iedarbība. To izmanto brūču un iekaisuma gadījumā, jo tā var sniegt antibakteriālu un pretvīrusu darbību. Asinszāle arī uzlabo gremošanu. Lai gan asinszālei ir labas īpašības, ar tās līdzekļu lietošanu jābūt īpaši uzmanīgiem, jo tie var izraisīt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju vai lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem, var tikt ietekmēta to (medikamentu) darbība.
- Sarkanās magones papildinās svētku vainagu ar košumu un prieku.
- Kalmes lapas bieži izmanto svētku vainagu pamatam. Savukārt kā ārstniecības drogu izmanto kalmes sakneņus, kas sekmē gremošanu un ir pazīstami ar savām antibakteriālajām īpašībām.
- Pelašķa laksti palīdz pret iekaisumu un mazina drudzi. Pelašķa laksti palīdz mazināt asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Tiem piemīt antibakteriāla un hipotensīva darbība. Tos var izmantot arī ārīgi kompresēm, pret gastrītu un vēdera pūšanos.
- Raskrēsliņa lakstus izmanto sievietes veselībai, kuņģa un zarnu traktam un elpošanas ceļu saslimšanu gadījumos. Tiem piemīt pretiekaisuma darbība, un tie veicina brūču dzīšanu.
- Āboliņa ziedus un lakstus lieto pie saaukstēšanās, aterosklerozes profilaksei un menopauzes laikā.
- Rudzupuķēm piemīt pretiekaisuma iedarbība, tās lieto ārīgi ādas slimību gadījumā.
- Ugunspuķei piemīt relaksējoša, pretiekaisuma un organismu stiprinoša iedarbība. To lieto galvassāpju, satraukuma mazināšanai, vielmaiņas traucējumu un ādas slimību gadījumā.
- Vīgriezes izmanto saaukstēšanās gadījumos, kā arī sāpju mazināšanai. Tām piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība. Vīgriezes lieto arī kā nomierinošu līdzekli satraukumu, miega traucējumu un ādas slimību gadījumā.
- Kumelītes ziedus izmanto gan saaukstēšanās gadījumā, gan kuņģa un zarnu trakta veselībai kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli. Tos ārīgi var izmantot arī mutes un kakla skalošanai.
- Kliņģerītēm piemīt pretiekaisuma, spazmolītiska, antibakteriāla darbība un brūces dziedējošas īpašības. Ārīgai lietošanai tās var izmantot kompresēm, arī skalošanai – kakla un mutes gļotādas iekaisuma gadījumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
