Dzīvi iemūrētie Rīgas mūros. Kādas leģendas un noslēpumus glabā Rīgas vecās sienas?

Arheologs Andris Caune grāmatā "Rīga zem Rīgas" raksta, ka senu ēku remonta darbos šad un tad esot atrasti cilvēku ģindeņi un neesot šaubu – viņi reiz tikuši iemūrēti.

Divi mūki Sv. Jāņa baznīcas sienā

Joprojām dzīva ir leģenda par diviem mūkiem, kas iemūrēti Rīgas Sv. Jāņa baznīcas sienā, raksta Sv. Jāņa baznīca par savu vēsturi. Senos laikos cilvēki esot ticējuši, ka, iemūrējot mājas sienā dzīvu cilvēku, tās mūžs pagarinās, jo to vairs neskar ne ugunsgrēki, ne citas nelaimes. Šis ticējums bijis dzīvs arī 15. gadsimta beigās, kad atjaunota Sv. Jāņa baznīca un divi mūki esot ļāvuši sevi iemūrēt sienā Skārņu ielas pusē. Atstātas vienīgi mazas spraugas, pa kurām garāmgājēji viņiem varējuši pasniegt dzeramo un kādu maizes gabaliņu.

Kad mūki uz klauvējieniem vairs neatsaucās, spraugas aizmūrētas, atstājot mazu lodziņu. Mūkus drīz vien aizmirsa un atcerējās tikai 16. gadsimtā, remontējot baznīcu. Tad esot atrastas nišas ar mūku skeletiem, siena atkal aizmūrēta un trīs metru augstumā izveidots vēl tagad redzamais krustveida lodziņš. Tāda ir leģenda par diviem mūkiem, ko daļa cilvēku joprojām uztver kā patiesu notikumu.

Atslēgu glabātāja Ģertrūde Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā

Greznā eklektikas un neogotikas stilā celtā Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca ir viena no retajām vēsturiskajām baznīcām ārpus Vecrīgas. Viduslaikos ceļotāju patroneses svētās Ģertrūdes (626–659) vārdu deva baznīcām, kas atradās ārpus pilsētas nocietinājuma vaļņiem.

Pirmo reizi baznīcas vārds minēts 15. gadsimta sākumā. Dažādu karu laikā un mainoties varām baznīcas ēka vairākkārt cietusi – pastāvēšanas laikā nopostīta un pēc tam atjaunota septiņas reizes. Tagadējo baznīcu iesvētīja 1869. gadā, ēkas arhitekts – Johans Daniels Felsko.

Lai arī vēsturisks un ticams ir par viduslaiku ceļotājas patroneses Sv. Ģertrūdes vārdu, bet arī par šo baznīcu ir leģenda par jaunu meiteni Ģertrūdi, kas pieteicās uz atslēgu glabātājas vietu.

Leģenda vēsta, cik akmeņu pa dienu amatnieki baznīcas sienā iemūrējuši, tik pa nakti nojaukts. Tad bijis skaidrs, ka jāupurē cilvēks, bet tik tieši to pateikt nav varējuši. Tad tika izsludināts, ka vajadzīgs baznīcas atslēgu glabātājs. Kad uz šo amatu pieteikusies jauna meita Ģertrūde, viņa dzīva iemūrēta dievnama sienā. Kopš tā laika neviens baznīcu nost vairs nav jaucis, bet tā ieguvusi Ģertrūdes vārdu.

Jaunava Vecrīgas Zviedru vārtos

1698. gadā Torņa ielā 11 dzīvojamā namā izlauza noslēdzamu caurbrauktuvi, lai savienotu mūra ārpusei piebūvēto kvartālu un zviedru garnizona kazarmas ar iekšpilsētu, tā izveidojās Zviedru vārti. Vārtus atvēra, saulei lecot, un slēdza, saulei rietot — atslēgas glabājās Rātsnama telpās. Vārtus pārstāja slēgt 19. gadsimta sākumā un vēlāk izņēma no eņģēm. Tagad viņu eja atrodas pie Trokšņu un Aldaru ielas krustojuma.

Leģenda vēsta, ka nosaukums radies par godu zviedru varonībai Ziemeļu kara laikā. Krievi ieņēma vairākus svarīgus cietokšņus un 1710. gadā pakļāva arī Rīgu – tikai mēris un bads lika zviedriem padoties. Pēteris I, pats būdams karavīrs, novērtēja zviedru varonību un palaida karavīrus dzīvus. Pilsētu viņi atstājuši pa Zviedru vārtiem, no kā arī radies nosaukums.

Otra izplatīta leģenda – jaunavas nedrīkstēja satikties ar karavīriem, tomēr kāda pilsētas meitene un zviedru karavīrs slepeni tikušies pie vārtiem. Kādu reizi jauneklis nav ticis uz satikšanos. Rīdzinieki, zinot par jau minēto aizliegumu, notvēruši jaunavu un par sodu iemūrējuši vārtos.

Pusnaktī tur atskanot nelaimīgās mīlētājas čuksti: "Un tomēr es viņu mīlu!" Ja vien nespējat nesavtīgi mīlēt, jūs šos vārdus sadzirdēt nevarēsiet.

@rigastories

Just in time for some spooky rigastories! 👻🎃 What legends and secrets do the walls in Riga hold? #halloween #legends #ghoststories #fyp #riga #latvia

♬ original sound – rigastories