Aizkrauklē ar likumu sargās reti sastopamā Eiropas platauša mājas

Valdība lēmusi izveidot jaunu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena'", apstiprinot MK noteikumu projektus. Teritorija izveidota Eiropas platauša Barbastella barbastellus (platausis)  dzīvotņu aizsardzībai.

Aizsargājamo ainavu apvidū "Koknese – Odziena" iekļauti apzinātie plataušu vasaras mītņu biotopi. Identificētie barošanās biotopi, kā arī vairākas tuvumā esošās zināmās spietošanas un ziemošanas vietas.

Ainavu apvidū tiks iekļauta teritorija Aizkraukles novada Aiviekstes, Bebru, Klintaines, Kokneses un Vietalvas pagastos starp Koknesi (to neiekļaujot), Pļaviņām (to neiekļaujot) un Odzienu (to iekļaujot). Ainavu apvidus platība – 18 600 hektāri.

Līdztekus pieņemti arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi – teritorijas apsaimniekošanas kārtība, lai nodrošinātu sugas aizsardzību ilgtermiņā.

Individuālie noteikumi paredz platausim nepieciešamo specifisko mežu un to struktūru aizsardzību visā ainavu apvidū.

Noteikta prasība saglabāt visus dobumainos kokus. Arī tādus, kuru diametrs ir mazāks par 10 centimetriem. Prasība neattiecas uz augļu kokiem un bīstamajiem kokiem. Paredzēts arī liegt kailcirtes un izlases cirtes visās ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu, gobu un melnalkšņu audzēs atbilstoši sugas plāna ieteikumam.

Noteikumi nosaka putnu ligzdošanas un platauša mazuļu aizsardzībai sezonālu liegumu mežizstrādes darbiem ainavu aizsardzības zonā no 1.maija līdz 31.jūlijam, dabas lieguma un dabas parka zonās – no 15.marta līdz 31.jūlijam.

Eiropas platausis ir reti sastopama sikspārņu suga, kas Latvijā ziemo un atrodas sava izplatības areāla ziemeļaustrumu malā.

Tā izmanto dažādas mītnes un biotopus, kas var būt ievērojamos attālumos viens no otra.

Latvijas populācija tiek lēsta ap 200-500 indivīdiem, un vairākums atradņu atrodas ārpus esošā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla. Kokneses-Pļaviņu apkārtnē ir vismaz viena lokāla platauša populācija.

Platausis lielākoties izmanto salīdzinoši īslaicīgas paslēptuves – paslēptuves aiz atlupušas mizas, kuras ir nenoturīgas un saglabājas tikai vienu vai dažas sezonas. Sugas plāns paredz nepieciešamību nodrošināt šādu mītņu pastāvīgu pieejamību pietiekamā apjomā plataušu apdzīvotajos mežos plašākā – ainavu līmenī, īpaši mežaudzes nogabalos, kur valdošā suga ir priede.

Vasaras periodā platauši izmanto ļoti daudzas mītnes kokus. Barojoties suga var veikt piecus līdz 15 kilometrus tālus pārlidojumus no mītnēm līdz barošanās vietām vienas nakts laikā.