Balto stārķu pārim Tukuma novadā izšķīlušies visi pieci cāļi

Pēc dienas, 16, maijā, pulksten 13.34 izšķīlās trešais cālis. Ceturtais cālis bija jāgaida ilgāk. Cālis izšķīlās 18. maijā pulksten 13.30. Pastarītis, piektais cālis, izšķīlās 21. maijā pulksten 6.04, kuram Mamma palīdzēja atbrīvoties no čaumalas. Vecuma starpība starp pirmajiem diviem un piekto cāli ir gandrīz nedēļa. Cik veiksmīgi tiks izbarota kuplā ģimene, redzēsim vasarā.  Pārgājušajā gadā tēvs Tuks no ligzdas 5. jūnijā izmeta mazāko stārķēnu, ko tiešraides kameras vērotāji bija nosaukuši par Bendžaminu.

Pagājušajā gadā notikušo skaidro Latvijas Dabas fonda (LDF) ornitologs Jānis Ķuze: "Es aicinu uz šo situāciju skatīties tā – ligzdā ir četri jaunie putni, kuriem ir labas izredzes izdzīvot. Lielāka olu skaita sadēšana ar sekojošu mazuļu skaita samazināšanu ir šai sugai raksturīga, tas ir mehānisms, kas izveidojies ilgstošā evolūcijas procesā, un tam ir sava jēga. Citas sugas pie līdzīga rezultāta nonāk ar citām metodēm, piemēram, kainismu, kas ir izteikts virknei plēsīgo putnu. Labākais, ko mēs varam darīt, ir to izprast un respektēt."

Vecākiem nu sākās īstie izaicinājumi – barošana, sargāšana un aprūpēšana pieckāršā apjomā. Abi vecāki čakli gādā ēdienu kuplajai ģimenei. Ēdienkartē ir gan sliekas, gan glodenes, gan vardes. Tiešraides ligzdas vērotāji gan ir pamanījuši, ka Mammai atnestais krupis/varde nepatīk.

Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kilogrami). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo gandrīz 80 % balto stārķu populācijas Latvijā.

Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

LDF tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF "YouTube" kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). Sekot notiekošajam un izteikt savus novērojumus vari Dabasdati.lv/forumā šeit.

LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.