Bažas par zivju izmiršanu zem biezās ledus segas; īpaši apdraudētas reņģes
Līdz ar bargo ziemu un biezo ledus kārtu Latvijas ūdenstilpēs rodas bažas par masveida zivju izmiršanu. Īpaši dramatiska situācija jūrā.
Šoziem Latvijas ūdeņus pārklājusi smaga un vietām neparasti bieza ledus sega – dažviet tā sasniedz pat 30 centimetru biezumu. Ilgstošais sals sastindzinājis ezerus, dīķus un līčus, un zem ledus norisinās klusa cīņa par izdzīvošanu. Jo ilgāk ledus saglabājas un jo biezāka kļūst sniega sega, jo mazāk gaismas un skābekļa nonāk ūdenī, un spriedze zem ledus pieaug ar katru dienu.
Pētnieki brīdina, ka šī ziema daudzviet var kļūt izšķiroša tieši mazajām ūdenstilpēm, kur ūdens nekustas un zivju koncentrācija ir liela. Skābekļa trūkums šādos apstākļos kļūst par galveno apdraudējumu.
"Šī ziema nosacīti ir kritiska ziema, Latvijas situācijā ļoti daudzos dīķos (…) Lielākā daļa izjūt traki, nosacīti izturīgāki ir līņi, karūsas, jutīgāki ir asari, līdakas, plauži. Jo zivs lielāka izmērā, jo lielāks ir skābekļa patēriņš. Kritiski tas ir vietās, kur zivju blīvums ir liels. Līdzīgi kā cilvēki, ja sanākam sanāksmē, visi logi ir ciet."
Zem ledus zivis kļūst gausas, pulcējas dziļākajās vietās un taupa spēkus. Seklajos dīķos skābekļa rezerves var izsīkt tik ļoti, ka sākas tā sauktā ziemas slāpšana — process, kas smagākajos gadījumos beidzas ar masveida zivju bojāeju. Dažkārt iedzīvotāji veido āliņģus, liek ūdenī salmus vai citus materiālus, tomēr speciālisti norāda, ka šādu sentēvu metožu ietekme bieži ir minimāla un lokāla.
"Praktiski tā jēga ir ļoti maza, varam mēģināt darīt mazos piemājas dīķīšos. Visefektīvāk ir mehāniskā aerācija, tie vēsturiskie salmu kūlīši nav efektīvi. Tā aerācija darbojas lokāli. Lielām ūdenstilpēm finansiālais pamatojums nav racionāls. Drīzāk jāuztver, ka tas ir dabisks process."
Šīs ziemas ietekme neaprobežojas tikai ar saldūdens zivīm. Aukstums un ilgstošais ledus var ietekmēt arī jūras ekosistēmu, īpaši Rīgas līcī, kur mainās barošanās apstākļi un mazuļu izdzīvošana.
"Reņģēm šī ziema varētu būt nelabvēlīga, tas tieši Rīgas līcī ir novērots, ka pēc aukstajām sniegotajām ziemām ar ledu reņģu mazuļiem ir maza izdzīvotība, slikti barošanās apstākļi, viss uzsilst vēlāk, savairojas zooplanktons, ir liela mazuļu mirstība." Tas rada neražīgās paaudzes, kas nākotnē atspoguļosies krājuma kritumā."
Dažkārt izcērtot āliņģi vietā, kur daudz mirušas zivis, gaisā paceļas atbaidoša puvuma smaka, kas skaidri norāda uz skābeķla trūkuma sekām.
Mirstošās zivis būs barība vēžiem un citiem ūdens dzelmes attīrītājiem. Pie noteikuma, ja arī viņi izdzīvos no skābekļa bada, saka pētnieks. No cilvēka skatpunkta šie apstākļi šķiet nežēlīgi, bet dabā tas nav nekas neparasts.
Vēl kāda īpatnība: Baltijas jūrā pašlaik ir zemākais ūdens līmenis pēdējo 140 gadu laikā. Taču ir cerības uz labām ziņām: kad vēja virziens mainīsies, no Ziemeļjūras varētu ieplūst vairāk nekā miljards tonnu sāls, kas uzlabotu ekosistēmu Baltijas jūrā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
