Uz saturu

Igaunijas‑Latvijas robežu sargā īpašās zirgu patruļas

2025. gada 10. aprīlī 14:23

Tā kā dažās situācijās un uz dažiem reljefiem četrkājainais transportlīdzeklis joprojām ir pārāks, piemēram, par kvadraciklu, entuziastu grupa Igaunijā izveidoja kavalērijas vienību Aizsardzības savienībai, raksta "ERR".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"ERR" sižetā atsaucas uz vēsturisko persiešu kavalērijas armiju, Čingishana Zelta ordu vai Napoleona kavalēriju, taču palielinātās motorizācijai plaša zirgu izmantošana kaujā beidzās Pirmā pasaules kara laikā, taču Johana Laidonera izveidotajam kavalērijas pulkam bija liela nozīme Igaunijas Neatkarības karā.

"Ja aplūko Sūres-Munamē kauju vai, iespējams, vienu no Igaunijas veiksmīgākajām operācijām Neatkarības karā, kas ir Mariemburgas operācija, kas Latvijai palīdzēja kaujās ar Krieviju, visās no tām igauņu kavalērijai bija ļoti svarīga loma," sacīja Igaunijas Aizsardzības līgas Ģenerālštāba priekšnieks Ēro Rebo.

Dienvidigaunijas kavalērijas vienība ir pirmā kavalērijas vienība, kas tika izveidota valsts aizsardzības vajadzībām Igaunijā pēc neatkarības atjaunošanas. 2019. gada augustā ar Igaunijas Aizsardzības līgu saistīta jāšanas sporta entuziastu grupa nolēma pārņemt lietas savās rokās un tika izveidota Dienvidigaunijas kavalērijas vienība, kas pašlaik ir daļa no Veru apgabala dienvidaustrumu vienīgās rotas.

"2020. gada aprīlī mums bija pirmā patruļa ar zirgiem uz Latvijas un Igaunijas robežas. Līdz tam laikam es jau divas reizes biju jājis ar zirgu, un tad pienāca laiks patruļai. Bet es labi tiku galā, es noturējos seglos. Un tur man sākās zirgu ceļojums," sacīja kavalērijas vienības priekšnieks Villu Vasiļkovskis.

Kavalērijas vienības vadītāji ir Joseps Tikks, kas visu mūžu ir audzējis zirgus, un Vasilkovskis, ilggadējs karavīrs un Igaunijas Aizsardzības līgas Veru pulka rotas komandieris. Kopā ar viņiem vienībā ietilpst ducis cilvēku un apmēram tikpat daudz vienības dalībnieku personīgo un aizlienēto zirgu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vidēji reizi mēnesī viņi pulcējas kopīgām mācībām un treniņiem: dodas robežapsardzībā, praktizējas pazudušu cilvēku meklēšanā, vada šaušanas mācības, meža nometnes un garus ceļojumus. Kā stāsta Merita Lūga, programmatūras speciāliste no Tartu, un zirgu audzētāja Elēna Koidu no Alatskivi, gan četrkājainie draugi, gan viņu saimnieki jāmāk uzvesties ekstre,ālās situācijās.

Papildus fiziskajām aktivitātēm ir svarīgi pakļaut dzīvniekus ekstremālām situācijām, piemēram, šāvieniem.

Dzīvnieks var šķist neuzticamāks salīdzinājumā ar mašīnām, taču, pēc iesaistīto personu domām, zirgiem joprojām ir savas priekšrocības. Ne velti jāšana ar zirgiem ir daļa no specvienību apmācības daudzās valstīs, piemēram, ASV, jo pat Afganistānā skautiem bieži vien bija jāveic attālumi zirga mugurā, jo viņi to nevarēja izdarīt ar sauszemes transportlīdzekli, un lidmašīna būtu piesaistījusi pārāk lielu uzmanību.

Ne paši entuziasti, ne Igaunijas Aizsardzības līgas Ģenerālštāba priekšnieks Ēro Rebo neapgalvo, ka kavalērijas vienība kļūtu par nozīmīgu atturēšanas vai uzbrukuma spēku, no otras puses, dzīvniekam nav nepieciešama fosilā degviela, un to neietekmē elektroniskā karadarbība, kas traucē, piemēram, dronu un viedās munīcijas darbību. Pēc Rebo teiktā, šis ir sava veida eksperiments, lai apgūtu kavalērijas vienības priekšrocības un trūkumus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm