Igaunijas piekrastē rekorddaudz roņu mazuļu: eksperti brīdina netuvoties

Tas ir labi dzīvniekiem, jo viņi var ātrāk iepazīt jūru un netikt "izskaloti krastā", kā tas ir noticis maigākās ziemās, bet, no otras puses cilvēkiem, kas pastaigājas uz jūras ledus vai tā tuvumā, jābūt uzmanīgiem: roņu mātes, tāpat kā daudzu citu sugu, ļoti rūpējas par saviem mazuļiem. Jāievēro piesardzība, īpaši pastaigājoties ar suni.

"Ar suņiem problēma ir tāda, ka suņi var uzbrukt dzīvniekiem, vai arī roņi paši var uzbrukt suņiem. Tie var diezgan viegli uzbrukt arī cilvēkiem, ja kāds pieiet pārāk tuvu," "Aktuaalne kaamera" pastāstīja Igaunijas Savvaļas dzīvnieku asociācijas (Eesti Metsloomaühing) brīvprātīgā darbiniece Alina Kuzņecova.

Roņu eksperts Marts Jussi aicina sabiedrību ziņot par vietām, kur roņi ir redzēti, vienlaikus norādot, ka cilvēkiem nevajadzētu steigties tuvoties ronim vai uzņemt ar to "selfijus", ja tādu ierauga.

"Tā aizsargā savus mazuļus un teritoriju un patiesībā ir ļoti bīstama cilvēkam, kas tai pietuvojas. Es to neiesaku darīt – pat ja roņi ir ļoti mīlīgi – piemēram, glāstīt tos vai fotografēties ar tiem. To žokļi ir ļoti ātri, un to zobu radītās brūces parasti ir ļoti lielas un sāpīgas," paskaidroja Jussi.

"Es runāju no pieredzes," viņš piebilda.

Drošāks veids, kā piekļūt dzīvniekiem tuvāk, ir tos vērot ar roņu novērošanas kameru, kas ļauj ieskatīties pelēko roņu dzīvē to atnešanās periodā, kad maigā ziemā dzimšanu skaits var sasniegt pat 5000, bet aukstākā ziemā, kāda ir šī, šis skaitlis var būt divreiz lielāks.

Galīgais skaits kļūs skaidrs tikai pavasarī, kad dzīvnieki iznāk uz klintīm, lai nomainītu apmatojumu, un tos var vieglāk novērot.

Faktiski ledus apstākļi, lai gan nav ideāli cilvēkiem, ir ļoti piemēroti šai konkrētajai sugai, jo īpaši dzemdību laikā.

"Šī ir viena no labākajām vietām Baltijas jūrā, kur dzimst mazuļi. Roņi ir arktiskie dzīvnieki – ledus un sniega dzīvnieki – un šeit, mūsu reģionā, mūsu platuma grādos starp Igauniju un Gotlandi, parasti atrodas Baltijas jūras ledus robeža. Tālāk uz ziemeļiem ledus ir pārāk skarbs, bet tālāk uz dienvidiem tā gandrīz nav," stāsta Jussi.

Pēdējo divu desmitgažu laikā Igaunijā ir novērots neliels pelēko roņu (Halichoerus grypus) skaita pieaugums. Maigās ziemas, kas bija pēdējos gados, izņemot šo gadu, ir apturējušas šo pieaugumu.

"Tā kā tas prasa augstāku "nodokli" – "siltuma nodokli". Mazuļu izdzīvošanas rādītājs ir zemāks un mazuļi ir sliktākā veselības stāvoklī, tāpēc pieaugums ir, bet tas nav tik liels, kā varētu būt," sacīja Jussi.

Runājot par atlikušo ziemas daļu, Jussi teica, ka, ja "ledus saglabāsies līdz aprīlim, tad liela daļa no šiem mazuļiem kļūs par jūras dzīvniekiem, nokļūstot ūdenī diezgan tālu no krasta, un tas varētu nedaudz atvieglot situāciju salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kad nebija ledus un šie roņi bija iestrēguši piekrastē vai pludmalēs", piebilda Jussi.