Kuršu kāpā varētu būt līdz 100 jenotu; tiek gatavots plāns to apkarošanai

Apstājoties un pārliecinoties, ka briesmas nedraud, visa jenotu ģimene nokāpj pa koka stumbru. Šādus attēlus fiksē videonovērošanas kameras, ko uzstādījuši Tada Ivanauska zooloģijas muzeja darbinieki. Tiek precizēts, kur jenoti dzīvo, barojas un cik to ir Kuršu kāpā.

"Ģimene vienā vietā un ģimene citā vietā. Šķiet, ka šeit to tiešām ir diezgan daudz, bet konkrētu skaitu ir grūti pateikt. Es domāju, ka varētu būt no 50 līdz 100 īpatņiem," saka Tada Ivanauska zooloģijas muzeja darbinieks Sauļus Rumbutis.

Jenoti ir nakts dzīvnieki, tie parasti slēpjas dienā.

"Tie bieži izvēlas lielus dabiskus koku dobumus vai vienkārši nolauztu priedes nišā. Iekāpuši šādā priedē, tie var pavadīt dienu, tur snaužot, bet naktī dodas meklēt barību," stāsta S. Rumbutis.

Visvairāk jenoti novēroti Juodkrantē. Visēdāji dzīvnieki turas pie apmetnēm, kur ir daudz barības.

"Šeit tie rok gliemežvākus un molusku čaumalas, barojas ar tām, atrod putnu ligzdas uz zemes vai kokā, tie ēd arī cāļus vai olas, ja atkritumu tvertnē atrod tūrista izmestu picas gabalu, tie to noteikti apēd," stāsta T. Ivanauska zooloģijas muzeja darbinieks.

Kontinentā ir novērots tikai viens jenots, jo tur tiem ir ienaidnieki – vilki, bet Kuršu kāpā tie iet bojā, ja vien tos nenotriec automašīnas. Tie dzīvo 3 līdz 5 gadus, bet, ja neviens tos nemedī, tie var dzīvot ilgāk. Tie dzemdē 3 līdz 5 mazuļus. Jenoti ir invazīvi dzīvnieki, kas izplatījušies no Amerikas. Tie peld, kāpj kokos, skrien un lieliski pielāgojas videi.

"Agrāk tie naktīs, braucot cauri mežam, skrēja pāri ceļam. Esmu tos redzējusi," saka kāda sieviete.

"Tie kļūst nekontrolējami, un tieši tajā ir problēma. Tad tie iznīcina kādus no mūsu vietējiem dzīvniekiem," piebilst kāda cita sieviete.

Vides ministrija pašlaik gatavo plānu jenotu apkarošanai, jo, pēc zinātnieku domām, ja nekas netiks darīts, problēmas pieaugs. Jenotu medības, visticamāk, sāksies nākamgad.

"Medības ar slazdiem. Tie nāk, sajutuši ēsmu, un iekrīt šajās lamatās, taču ir viens "bet", ja lamatas nav īpaši uzlabotas, tad jenoti ar savām veiklajām priekšējām ekstremitātēm lieliski atver jau aizcirtušās lamatas durvis un izkļūst ārā," stāsta T. Ivanauska zooloģijas muzeja darbinieks.

Jenoti, iespējams, Kuršu kāpā izplatījās pēc tam, kad kāds palaidis brīvībā nebrīvē audzētus dzīvniekus. Tiesa, pussalā ir vairāk plēsīgu zīdītāju. Šeit, tieši blakus ceļam uz Smiltini, barību meklē mangusti.

Arī Latvijā bija konstatēts un vēlāk arī notverts invazīvās dzīvnieku sugas pārstāvis – jenots (Procyon lotor). Valsts meža dienests (VMD) aicina ikvienu no mums būt vērīgiem un nekavējoties ziņot arī par citām Latvijas faunai neraksturīgām dzīvnieku sugām.