Lapsēns nāk pagalmā mieloties no Taizera bļodas. Priecāties vai baiļoties?

Zooloģe un Latvijas Nacionālā dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange norāda, ka viņai šis video liekas satraucošs. Pirmkārt, filmētājs notiekošo noteikti vēro no drošas distances, visticamāk, pa logu, jo lapsēns ne reizi nevērš skatienu cilvēka virzienā. Speciālistei arī radies jautājums, vai bļoda pagalmā atstāta tīšam, un notikums patiesībā ir apzināti iestudēts.

"Šoreiz atļaušos būt diezgan skarba. Ne jau katrs uz nakti laukā atstāj suņu pārtiku, zinot, ka tuvumā ir lapsēni," teic speciāliste, piebilstot, ka savvaļas dzīvnieks bļodai netuvotos, ja pie tās atrastos suns. Nofilmētais ir šī gada metiena mazulis, kurš, visticamāk, jau pametis ģimeni un barību sev mēģina sagādāt pats. Kur ēdiens vieglāk pieejams, turp dzīvnieks arī dodas, jo pagaidām vēl nav profesionāls mednieks.

Inta Lange

Zooloģe, Latvijas Nacionālā dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja

"Protams, ka cilvēkiem patīk, kamēr maziņš, kamēr smukiņš, viss ir ļoti jauki. Nelaime tāda, ka dzīvnieks iemin taciņas pie cilvēka, bet izaug un sāk sirot pa cilvēku dārziem un māju pagalmiem. Tad kļūstam neapmierināti, mums nepatīk uzbāzīgā lapsa, un mēs sākam meklēt medniekus, lai tiktu no tās vaļā."

Speciāliste iesaka pie mājas un tās apkārtnē vispār neatstāt neko ēdamu vai pat ēdiena atliekas – labāk tās nemest kompostā. Jebkurš dzīvnieks izvēlēsies vietu, kur brīvi pieejama pārtika, ne tikai lapsas.

"Es tiešām savā pieredzē nezinu nevienu gadījumu, kurā savvaļas lapsas pieradināšana ar pārtiku un dzīvnieka nākšana pie cilvēka būtu noslēgusies ar labām beigām," teic Lange.

Inta Lange Zooloģe,

Latvijas Nacionālā dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja

"Vai nu kaimiņš noindē vai paskrien zem auto, vai kāds suns nokož, vai arī mednieks nācis palīgā."

Zooloģe arī norāda, ka lapsu pavasara metienam ik reizi ir milzīgs piedzimušo nāves gadījumu skaits. Dažkārt no piecu lapsēnu metiena izdzīvo viens, bet dažkārt – pilnīgi neviens lapsēns. Tas ir arī iemesls, kāpēc Latvijā lapsas nav savairojušās lielā skaitā, jo tās nepārdzīvo savu pirmo vasaru vai rudeni, vai ziemu.

Mazuļi bieži neizprot, kur ir briesmas, tie mēdz ievelties, vai arī tiek suņu nokosti, vai auto sabraukti. Cilvēka iejaukšanās šajā skarbajā lapsēnu izdzīvošanas procesā dzīvniekam var radīt tikai vairāk ciešanu, brīdina Lange.