Lietuvā pieaug lāču populācija, un tie biežāk iznāk atklātās vietās

Dabas pētnieks Marius Čepulis skaidro: "Lāči Lietuvā pastāvīgi mitinās jau vismaz desmit gadus. Kaut arī precīzs skaits nav zināms, tiek lēsts, ka to skaits šobrīd varētu būt no desmit līdz pat divdesmit." Novērojumi kļūst biežāki, jo lāču populācija pieaug un tie biežāk parādās atklātās vietās.

Pretēji izplatītajam uzskatam, lāči neizplatās no Baltkrievijas, bet gan no ziemeļiem – Igaunijas, kur to populācija ir ievērojama. Līdzīgi kā citur Centrālajā un Austrumeiropā, lāču skaits pieaug, pateicoties dabiskai izplatībai un aizsardzības pasākumiem.

Lai gan pats Čepulis Lietuvas dabā lāci vēl nav sastapis, viņš gan ir redzējis to pēdas un ekskrementus. "Tā ir veiksmes spēle – vienam lācis pārskrien ceļu, citam – ne," viņš saka.

Lāči parasti izvēlas mežainus apvidus. Tie ir visēdāji – mielojas ar augiem, ogām, medu, maziem zīdītājiem, un, ja paveicas, arī ar lielāku laupījumu. Viņu oža ir ļoti attīstīta – tie spēj sajust beigtu dzīvnieku pat 30 km attālumā.

Ko darīt, ja mežā satiec lāci? Čepulis uzsver: "Vienmēr jāuzvedas mierīgi. Nedrīkst kliegt, skriet vai vicināties. Jācenšas izskatīties lielākam – pacelt rokas un mierīgi attālināties." Viņš arī stāsta par gadījumu, kad sieviete Utenas rajonā mierīgi atkāpās pēc nejaušas sastapšanās ar lāci, un dzīvnieks darīja to pašu.

Dabas pētnieks uzsver, ka cilvēkiem nevajadzētu krist panikā – lāči cilvēkus baidās vairāk nekā mēs viņus. Ja populācija pieaugs, būs jāiemācās ar to sadzīvot – gluži kā citās Eiropas valstīs, kur lāči atgriežas savos vēsturiskajos biotopos.