Notikusi sadursme ar meža dzīvnieku? Uzzini, kā pareizi rīkoties
Video autore Guntra Kuzmina-Jukna šoruden iemūžināja unikālu video Alūksnes pusē.
"Šī tiešām bija pirmā reize, kad tik tuvu pār ceļu pārskrien tik liels dzīvnieks. Brīvdienās ar ġimeni devāmies uz Alūksni. Un pēkšņi lauka malā pamanījām divus staltbriežus. Uzreiz piebremzējām, jo sapratām, ka tie grasās šķērsot ceļu. Viss notika ātri. Staltbriežu mātīte šķērsoja ceļu pirmā, pa to laiku paspēju ieslēgt kameru, un tad otrs staltbriedis izdomāja nevis iet, bet skaisti pārlēkt pāri ceļam. Šis skats paliks ilgi atmiņā un prieks, ka izdevās iemūžināt," portālam "tv3.lv" stāsta Guntra, kuras uzņemtajam videoklipam viņas sociālo tīklu lapā ir vairāk nekā 600 000 skatījumu.
"Morāle viena – uz ceļa jābūt uzmanīgiem, dzīvnieki ir veikli un neparedzami. Ceru, ka arī cilvēkiem šis video mudinās saglabāt modrību uz ceļa!"
Šogad līdz 6. oktobrim Valsts policija (VP) reģistrējusi 173 ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti dzīvnieki, šajos negadījumos cietušas 34 personas.
"Vēršam uzmanību, ka meža dzīvnieki mēdz pārvietoties arī baros un to uzvedība nav paredzama, tāpēc jāievēro īpaša piesardzība. Lai izvairītos no iespējama ceļu satiksmes negadījuma, aicinām būt uzmanīgiem, kā arī ievērot ceļa zīmes, kas attiecīgajos ceļu posmos norāda par iespējamu dzīvnieku klātbūtni," aicina Valsts policija.
Pērn līdz septembra vidum bija reģistrēti 694 notriekti dzīvnieki, savukārt šogad attiecīgajā laika periodā to skaits sasniedzis 987, ziņo VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Arī LVC uz informatīvo līniju saņem zvanus par dzīvniekiem. Šogad saņemti jau vairāk nekā 750 ziņojumi par dzīvniekiem uz un pie ceļiem, kas ietver arī zvanus par dzīviem dzīvniekiem, kas atrodas ceļa tuvumā un arī mājdzīvniekiem.
Tāpat Valsts meža dienesta dati (VMD) liecina, ka reģistrēto notriekto savvaļas dzīvnieku skaits šogad ir palielinājies. Visvairāk tiek notriektas stirnas, arī to populācija ir vislielākā.
VMD dati parāda, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 200 tūkst. stirnu. Šogad līdz septembra vidum notriektas 549 stirnas, pērn šis skaits bija 394. Tāpat notriekts arī 91 alnis, kas arī ir vairāk nekā pērn šajā periodā, kad skaits bija 80.
Zini, kā pareizi rīkoties, ja notikusi sadursme ar dzīvnieku?
Atceries, ka pēc dzīvnieka notriekšanas nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu, atgādina VP. Tāpat pēc sadursmes ar dzīvnieku to nedrīkst aizvest no negadījuma vietas, piesavinoties.
- Ja noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā notriekts dzīvnieks, par to jāinformē VP, zvanot pa tālruni 112.
- Ja negadījumā nav cietuši cilvēki un transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevarētu turpināt ceļu, par notikušo ir jāinformē Valsts meža dienests, ziņojot lietotnē "Mednis" vai zvanot pa tālruņa numuru 67212776.
- Tāpat vari ziņot Valsts meža dienestam, ja pamani jau sabrauktu meža dzīvnieku – atceries, jo savlaicīgāk par notikušo paziņosi, jo mazāka iespējamība, ka notiks vēl kāds ceļu satiksmes negadījums, citam autovadītājam nepamanot notriekto dzīvnieku.
- Notriektie mājdzīvnieki ir jānovāc īpašniekam, bet bezsaimnieka dzīvniekus saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu novāc pašvaldība.
Ja LVC rīcībā nonāk informācija par dzīvnieku, kas notriekts uz valsts autoceļa, lai novērstu bīstamas situācijas, tiek organizēta beigtā dzīvnieka novākšana no ceļa vai norobežošana, savukārt notriekto dzīvnieku līķu savākšanu organizē pašvaldība. Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Jāatceras, ka dzīvnieki var būt arī slimi.
Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.
"Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru."
No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē.
Savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties.
Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt aizbaidīt ar automašīnas signāltauri vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas. Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!
Dzīvnieku skaits samazinās, notriekto – pieaug
Lai arī kopumā lielo dzīvnieku skaitam ir tendence samazināties, notriekto dzīvnieku skaits ir pieaudzis.
VMD medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis norāda: "Šajā medību sezonā reģistrēti 987 negadījumi ar dzīvniekiem, ieskaitot arī sīkos dzīvniekus un putnus. No tiem 760 negadījumi ir ar lielajiem pārnadžiem (aļņiem, staltbriežiem, stirnām, mežacūkām), kas satiksmei rada vislielākos draudus. Pagājušajā sezonā līdz septembra vidum notriekto lielo pārnadžu skaits bija 600."
"Pēc VMD vērtējuma, salīdzinot ar iepriekšējo medību sezonu, visu lielo pārnadžu sugu dzīvnieku skaits ir samazinājies. Tāpēc reģistrēto notriekto pārnadžu skaita pieaugumu, visticamāk, var skaidrot nevis ar lielāku negadījumu skaitu, bet ar plašāku ziņojumu reģistrēšanu. Otrs iespējamais izskaidrojums – lielāka dzīvnieku koncentrācija meža jaunaudzēs un lauksaimniecības kultūrās gar ceļiem, kur tiem pieejams vairāk barības."
Arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks un bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš atzīmē, ka kopumā lielo zīdītāju skaits samazinās. Attiecībā uz dzīvnieku atrašanos ceļa tuvumā viņš norāda, ka daļa savvaļas sugu dodas baroties uz laukiem, kas bieži atrodas pie ceļiem, bet viņiem seko plēsēji. Tā veidojas šī piramīda.
Latvijā notriekto stirnu apjoms ik gadu ir pāri tūkstotim, kas ir zem 10% no tā, ko ik gadu nomedī. Kopumā stirnu skaits Latvijā ir liels, un viņas ir mežmalas dzīvnieks, kas uzturas ceļu tuvumā vai šķērso to, lai barotos, piemēram, no sējumiem.
Tieši rudenī pie ceļa var vairāk sastapt lielos pārnadžus – aļņus, staltbriežus, jo viņiem ir sācies riesta laiks. Stirnas, brieži, mežacūkas labprāt našķojas ar lauksaimniecības produktiem, un arī ceļmalas āboliem. Sliktāka situācija ir tad, ja mežs ir vienā, bet lauks otrā pusē, dzīvnieki šķērso ceļu, lai dotos baroties.
"Tā kā rudenī ātrāk sāk krēslot un zīdītāji ir nakts dzīvnieki, autovadītājiem ir jābūt divkārt uzmanīgiem, jo pamanīt dzīvniekus ceļmalā ir grūtāk. Rudenī arī notiek medības ar dzinējiem, tāpēc meža dzīvnieki ir apmulsuši un pārvietojas haotiski."
Viņš arī piebilst, lai iegūtu precīzāku ainu par esošo situāciju un iemesliem notriekto dzīvnieku pieaugumam, CSNg skaits ar dzīvniekiem būtu jāvērtē salīdzinājumā ar citiem negadījumiem.
"Nezinot statistiku, radies subjektīvs iespaids, ka autovadītāji kļūst aizvien bezatbildīgāki. Arī mašīnu, iespējams, kļuvis vairāk. Sadursmes noteikti varēja veicināt arī sliktie laika apstākļi, kas valdījuši visu vasaru. Dzīvnieki lietus laikā ir neuzmanīgāki, arī redz un dzird tuvāk nekā labos laika apstākļos, bet pētījuši šīs sakarības neesam."
Attiecībā uz lauksaimniecības zemju platībām Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Rūta Rudzīte norāda, ka kopējais lauksaimniecībā izmantojamo zemju apjoms pēdējos piecos gados saglabājas nemainīgs, taču notiek aizaugušo platību sakopšana un to atgriešana lauksaimnieciskajā izmantošanā. Līdz ar to izmantotās lauksaimniecības zemes daudzums palielinās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
