Odzes glābšanas operācija Tallinas botāniskajā dārzā
Maija sākumā Tallinas botāniskais dārzs "Facebook" dalījās ar īpašu glābšanas operāciju. "Ziņkārīga čūska nolēma, ka tai ir jāzina, kā izskatās botāniskā dārza kvadricikls no iekšpuses. Diemžēl piedzīvojumu meklētāja nebija rēķinājies ar to, ka viņas garais un lokanais ķermenis var iesprūst," rakstīja Tallinas botāniskais dārzs.
Odze bija iesprūdusi starp caurulītēm un saviem spēkiem nespēja izkļūt ārā.
Nekas cits neatlika, kā uzmanīgi izjaukt kvadriciklu un atbrīvot ziņkārīgo odzi.
Atbrīvotā odze tika aiznesta uz botāniska dārza stūri, kur to jau gaidīja divas mazākas radinieces, rakstīja Tallinas botāniskais dārzs.
Līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem, no migām izlien arī čūskas. Pirmajās nedēļās vienkopus var redzēt vairākas čūskas, jo viņas pārziemo vienkopus. Pēc tam tās izklīst lielākā teritorijā un sāk vairoties.
Odze – vienīgā indīgā čūska Latvijā
Salīdzinoši vēsajā Latvijas klimatā mīt vien trīs šo mugurkaulnieku sugas: odze, zalktis un gludenā čūska, kas nav bezkājainā ķirzaku glodene. Odze (Vipera berus) ir vienīgā indīgā čūska Latvijā, raksta portāls "lvm.lv".
Odzes sastopamas visā mūsu valsts teritorijā, tiesa, nevienmērīgi. Tās koncentrējas vietās, kur netrūkst piemērotu paslēptuvju un barības vielu, un reti sastopams kāds nelabvēlis. Vienviet lielākā skaitā šie rāpuļi pulcējas pavasarī riesta laikā.
Odzes ir aukstumizturīgākās pasaules čūskas – sastopamas vistālāk uz ziemeļiem no ekvatora, dzīvo pat aiz Polārā loka. Pateicoties savai aukstumizturībai, odzes spēj agrāk par visiem pārējiem mūsu rāpuļiem pavasaros izlīst no ziemošanas vietām.
Ja vien netiek tīši kaitināta, čūska nav dusmīga. Attiecībās ar cilvēku nav arī agresīva. Un, pat cilvēka kaitināts, rāpulis pirmkārt cenšas ātri aizvīties – izvairīties no nedraudzīgā radījuma. Bet, ja tomēr to izdarīt nevar, odze nedaudz izslejas un atliec ķermeņa priekšgalu, un šņāc – brīdina.
Lai gan visas čūskas ir kurlas, tās ar katru savu substrātam piekļauto ķermeņa šūnu labi uztver pat vismazākos zemes satricinājumus, visniecīgāko vibrāciju, tāpēc vairākums rāpuļu parasti jau laikus sajūt cilvēka tuvošanos un pagūst nemanīti ielīst zemsegā, alā, žagaru vai akmeņu kaudzē. Bet situācijās, kad kaut kāda iemesla dēļ paslēpties neizdodas, dzīvnieks gluži vienkārši paliek nekustīgi guļam, cerībā, ka, pateicoties maskējošajam tērpam, netiks pamanīts.
Ko darīt, ja iekodusi čūska:
- Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 112, jo odzes koduma gadījumā cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas ātrāk.
- Noguldi cietušo, centies viņu nomierināt.
- Centies nekustināt un neļauj cietušajam aiztikt sakosto ķermeņa daļu, lai inde strauji neizplatītos (kustības paātrina asinsriti – līdz ar to – arī indes izplatīšanos).
- Neļauj cietušajam atdzist – uzklāj viņam siltas, sausas drēbes vai folija segu, pasargā cietušo no apkārtējās vides.
- Ja iespējams, nelieliem malciņiem dod cietušajam ūdeni.
- Koduma vietai var pielikt kaut ko vēsu, lai mazinātu niezi un koduma vietā sašaurinātos asinsvadi.
Ko nedarīt, ja iekodusi čūska?
Pastāv vairāki mīti par to, kā jārīkojas gadījumā, ja iekodusi čūska, taču daži no šiem mītiem var apdraudēt kā cietušā, tā glābēja veselību, tādēļ atceries, ka čūskas koduma gadījumā nekādā gadījumā:
- Neliec žņaugu virs koduma vietas, lai it kā apturētu tālāku indes izplatīšanos organismā.
- Nemēģini ar muti izsūkt indi no brūces! Šādi pastāv iespēja norīt indi un pašam saindēties.
- Negriez un nemēģini piededzināt koduma vietu.
Avots: veselapasaule.lv
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
