Putnu pētnieki aicina dabā meklēt dobumainus kokus

Dobumi parasti veidojas senākos kokos. Tāpat arī šā gada putni – apodziņi – mitinās vecos vienlaidus mežos. Mazākās Latvijas pūces jeb pieauguša apodziņa ķermeņa garums ir aptuveni 16 centimetri, tāpēc arī dobums perēšanai nav nepieciešams īpaši liels.

Visbiežāk apodziņu ligzdas Latvijā atrod apsēs. Tām jābūt ne tikai ar piemērotu dobumu, bet arī pietiekami lielām.

"Apses, kas sasniedz apodziņam nepieciešamo diametru, ir 51 līdz 60 gadus vecas. Ja mēs neļaujam tām izaugt kāda iemesla dēļ, tad putniem nebūs kur palikt," skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Agnese Gaile.

Diemžēl apodziņu skaits Latvijā pastāvīgi sarūk. Pētījumi liecina, ka aizvadīto 20 gadu laikā apodziņu skaits ir ļoti ievērojami samazinājies – par aptuveni 45%. Tai pašā laikā pārējā Eiropā apodziņu skaits ir saglabājies iepriekšējā apjomā.

Tieši tāpēc ornitologi aicina, dodoties dabā, pievērst uzmanību koku dobumiem. Tas ir veids, kā vērst iedzīvotāju uzmanību apodziņu skaita sarukumam. Putnu pētnieki aicina dobumus nofotografēt un dalīties ar tiem sociālajos medijos, izmantojot tēmturi #redzudobumu.

Ornitologi apodziņu salīdzina ar vērtīga meža karognesēju. Ja ir labi apstākļi apodziņam, tas nozīmē, ka labi jūtas arī daudzu citu sugu pārstāvji.

"Ja aizsargājam apodziņu, tad aizsargājam daudz citu sugu. Apodziņa klātbūtne liecina, ka tas ir liels, nefragmentēts, ļoti vērtīgs mežs," skaidro Gaile.

Ņemot vērā apodziņa prasības pēc dzīvotnes un vājo dzīvotņu aizsardzību, būtiskākais drauds tam ir pašreizējā mežsaimniecības prakse: vecu mežu izciršana, mežu sadrumstalošana ar kailcirtēm, mežizstrādes veikšana ligzdošanas laikā, kas ne tikai rada traucējumus ligzdošanai, bet arī iznīcina putnu ligzdas.