Sākas piektās sezonas "seriāls" no balto stārķu ligzdas elektrības stabā Tukuma novadā

Šī iniciatīva skatītājiem ļauj iepazīt svēteļu dzīvi ciešā tuvplānā, katru gadu uzzinot ko jaunu par šo putnu ikdienu. Konkrētā kamera aprīkota arī ar nakts redzamības funkciju, ļaujot sekot notikumiem ligzdā arī tumšajā laikā. Pērn šajā ligzdā skatītāji pieaugam varēja vērot četrus jaunputnus – no šķilšanās līdz pat pirmajam lidojumam.

Šogad pirmie stārķi, lidojam gar ligzdu, tika manīti jau 25. aprīļa vakarā, un naktī uz 26. aprīli kāds svētelis tajā pirmoreiz piestāja uz nakšņošanu. Bet 1. aprīlī skatītāji jau varēja novērot, ka tiešraides ligzdā izveidojies stārķu pāris.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi:

• 2021. gadā balto stārķu pāris Fāze un Volts izdēja 6 olas. Konkurējošā mātīte vienu no olām izmeta no ligzdas, bet no 5 olām izšķīlās mazuļi. Diemžēl 2. jūnijā konkurējošā mātīte vienu pēc otra no ligzdas izmeta trīs mazuļus, bet nākošajā dienā, 3. jūnijā, izmeta atlikušos divus.
• 2022. gadā ligzdu apdzīvoja cits balto stārķu pāris – Mamma un Tētis. Tika izdētas 5 olas, 4 mazuļi izšķīlās, piektais nomira šķilšanās laikā. Ligzdošana bija sekmīga, izlidoja visi četri jaunie putni.
• 2023. gadā ligzdu apdzīvoja tas pats 2022. gada pāris – Mamma un Tētis. Mātīte izdēja sešas olas, pirmo olu tēviņš izmeta. Izšķīlās pieci mazuļi, barības trūkuma dēļ vecāki likvidēja divus jaunākos. Izlidoja trīs vecākie stārķēni.
• 2024. gadā ligzdu apdzīvoja iepriekšējo gadu mātīte Mamma un jauns tēviņš Tuks. Mātīte izdēja piecas olas. Izšķīlās pieci mazuļi, vecāki likvidēja jaunāko mazuli. Izlidoja četri vecākie stārķēni.

Avots: Vērotāja, Dabasdati forums

"Latvijas Dabas fonds priecājas par ilgtermiņa sadarbību ar "Sadales tīklu", nodrošinot balto stārķu tiešraidi. Tikpat svarīgi ir tas, ka "Sadales tīkls" arī savā ikdienas darbībā rūpējas par baltajiem stārķiem, tā parādot savu atbildību pret vidi. Jau iepriekšējās sezonas rādīja, ka šķietami pazīstamo putnu dzīve var sagādāt daudz interesantu brīžu skatītājiem – vērosim jauno sezonu!" saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda tiešraižu projekta vadītājs.

"Tieši elektrības stabus par ligzdas balstu izraugās teju 80 % balto stārķu populācijas Latvijā, tādējādi savā ziņā "Sadales tīklu" varam dēvēt par svēteļu lielsaimniecību. Priecājamies jau piekto gadu kopā ar mūsu draugiem Latvijas Dabas fondu sniegt interesentiem ieskatu šo putnu dzīvē, pie reizes atgādinot arī par elektrības bīstamību.

Arī šogad cilvēkus ar atbilstošiem lauku īpašumiem aicinām iesaistīties mākslīgo ligzdas pamatņu sarūpēšanā. Vīt ligzdas tur, kur nav elektrolīniju, putniem ir drošāk, turklāt elektrības stabu skaits pakāpeniski samazinās elektrotīkla modernizācijas darbu ietekmē, jo gaisvadus bieži pārbūvējam zemē ieraktu kabeļu risinājumā," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas izmērs diametrā var sasniegt 1,5 metru, bet tās svars var būt no 500 kg līdz pat divām tonnām, tādējādi svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta Latvijā ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu. Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, putni izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu.

Tomēr smagās ligzdas var nopietni apdraudēt elektrolīniju, radot infrastruktūras bojājumus un neplānotus elektroapgādes atslēgumus lielam skaitam cilvēku. Tāpēc uz balstiem, kur drošības apsvērumi to pieļauj, "Sadales tīkls" izvieto metāla ligzdu pamatnes – tas palīdz ligzdošanu padarīt drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem. Visā Latvijā ir uzstādītas 7511 šādas pamatnes.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

LDF tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF "YouTube" kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.