Šonedēļ gaidāma krupju migrācijas kulminācija. Piesakies krupju glābšanas akcijā
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperti lēš, ka šajā nedēļā silto un lietaino laikapstākļu dēļ būs vērojama krupju migrācijas kulminācija. "Misijā-KRUPIS. Izglāb princi!" jau ir pietiekušies 117 brīvprātīgie, kuri vakaros dodas uz apzinātajām migrācijas vietām Liepājā, Siguldā, Daugavpilī un citviet, lai palīdzētu abiniekiem šķērsot bīstamos posmus. Pārvalde aicina jebkuru būt vērīgam un palīdzēt abiniekiem nokļūt nārsta vietās, kā arī pievienoties brīvprātīgo komandai.
Lai arī citus gadus abinieku migrācija notiek pakāpeniski, aizsākoties Kurzemē, šī gada siltie laikapstākļi veicinājuši abinieku vienlaicīgu mošanos visā valsts teritorijā, turklāt tā ir strauja. Tāpēc brīvprātīgo iesaiste īpaši nepieciešama šajā nedēļā.
Galvenie glābšanas darbi norit diennakts tumšajā laikā – starp pulkten 21.00 un 23.00. Neatkarīgi no glābšanas vietas, ikvienam brīvprātīgajam misijas īstenošanai nepieciešamas dažas vakara stundas (nedēļas garumā), tīri cimdi, spainis, atstarojoša veste un lukturis.
Kopumā ar iedzīvotāju atsaucību šobrīd Latvijā apzināti 50 krupju migrācijai bīstami ceļu posmi, kuros iespējama brīvprātīgo palīdzība. Visvairāk migrācijas posmi fiksēti Vidzemē (24), taču zināms, ka krupji migrē vismaz 15 vietās Kurzemē, septiņās vietās Latgalē un četrās vietās Zemgalē. Precīzāku migrācijas posmu atrašanos vietu var skatīt pārvaldes tīmekļvietnē www.daba.gov.lv sadaļā "Misija krupis".
Šobrīd daļa Kurzemes, Vidzemes un Latgales punktu vēl ir neapsekoti. Tāpēc jo īpaši gaidām brīvprātīgo papildspēkus noteiktos punktos Kurzemē (Bāliņu dīķis, Viesata, Smilgāji un Mednieku dīķis), Vidzemē (Ungurmuiža, Alojas apkaime, Valtenberģu muiža, Jaunkalsnava, Ļaudona, pie Lazdonas un Jaunlazdonas) un Latgalē (Bebrenes dīķis, Pilskalne, Pilskalne un Bīgestāni). Pieteikties var, aizpildot anketu www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis. Atgādinām, ka drošības apsvērumu dēļ bērni glābšanas darbos piedalās tikai pieaugušo pavadībā.
Pavasarī krupis mostas no ziemas guļas un dodas uz dzimto ūdenstilpi nārstot. Tā viņš dara ik gadu, dzīves ilgums līdz pat 40 gadiem, pakļaujot sevi sabraukšanas riskam, ja guļas un nārsta vietu šķērso ceļš. Krupji ir lēni rāpotāji, kuriem ceļa šķērsošana var aizņemt pat 15 minūtes, tādēļ migrācijas laikā uz intensīvas satiksmes ceļiem liela daļa iet bojā zem auto riteņiem.
Tā kā krupji ir nozīmīgs barības ķēdes posms, visā pasaulē tiem tiek pievērsta aizvien lielāka nozīme, un pavasara migrācijas periodā tiek piesaistīti brīvprātīgie, kas palīdz šiem abiniekiem šķērsot autoceļus.
Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u.c. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas. Uzzini vairāk par krupjiem un misiju: https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
